Foto: AFI
Valdība ir novedusi Latvijas iedzīvotājus tik tālu, ka tikai retais uzskata par pienākumu godīgi maksāt nodokļus, šādu viedokli pauda SKDS pētījumu centra vadītājs Arnis Kaktiņš, runājot par valdības lēmumu no šī gada 1.jūlija paaugstināt vairāku nodokļu likmes.

Viņš sacīja, ka sabiedrības pacietības mērs saistībā ar nodokļiem jau labu laiku ir pārkāpts. Aptauju rezultāti patlaban rāda, ka mazākums iedzīvotāju uzskata par savu pienākumu un akceptē godīgu nodokļu maksāšanu. Vairākums iedzīvotāju domā, ka likmes ir tik augstas un uzticība nodokļu tērētājiem jeb varai ir tik maza, ka viņi neuzskata par savu pilsoņa pienākumu maksāt nodokļus.

"Tādēļ katrs jauns valdības lēmums, kas ir vērsts uz jaunu nodokļu paaugstināšanu, grauj morāli ētisko klimatu, kurš jau tā ir zems," piebilda Kaktiņš.

Viņš norādīja, ka šie lēmumi valdības popularitāti nevairos. "Patlaban uzticēšanās līmenis valdībai nav radikāli augstāks par vēsturiski viszemākajiem līmeņiem. Saeimas vēlēšanas varai nedaudz atdeva leģitimitāti, bet tas bija par naga melnuma tiesu. Pēdējos mēnešos uzticības līknes gan valdībai, gan parlamentam ir lejupejošas. Jaunie lēmumi to tikai paātrinās. Lai gan, no otras puses, uzticēšanās līmeņi ir tik niecīgi, ka valdība neko nevar pazaudēt, jo "zemāk jau par grīdu nenokritīsi". Manuprāt, valdības lēmumus ir grūti dēvēt par tālredzīgiem," sacīja Kaktiņš.

Viņš nepieļauj, ka Latvijā šie lēmumi izsauks protesta akcijas. Tas, ka Latvijā cilvēki neprotestē, nebūt nenozīmē to, ka sabiedrība ir sajūsmā par valdības lēmumiem un ir gatava akceptēt tās.

"Latvijas iedzīvotāji ir izvēlējušies citas protesta formas. Mēs redzam, ka cilvēki protestē individuālā līmenī - sabotē dažādus likumus, lēmumus, nemaksā nodokļus un aizbrauc no valsts. Tas priekš valsts ir daudz postošāk nekā demonstrācijas vai akmeņu mešana parlamenta logos," teica Kaktiņš.

Kā ziņots, valdība vakar slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt valdības lemtajam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!