Nodarbināto skaits valsts pārvaldē varētu tikt noteikts proporcionāli nodarbināto skaitam privātajā sektorā, tādējādi turpmāk ik gadu valsts pārvaldē nodarbināto skaits samazinātos par 3500, izriet no Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska trešdien, 1. jūnijā, paustā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.
2017. gadā Ministru kabinets atbalstīja "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020", kurā bija plānots nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs samazināt par 6% jeb 3000. Tomēr 2020. gada decembrī tika sasniegts kopējais samazinājums par 7,64%, kas ir 3224,05 nodarbināto slodzes.
Trešdien Saeimas komisijas diskutēja par valsts pārvaldes darbinieku skaita optimizāciju sasaistē ar valsts pārvaldes digitalizāciju, kuras laikā Citskovskis iezīmēja jaunu, ambiciozāku pieeju valsts pārvaldes štata samazināšanā.
Ja iepriekšējās reformas ietvaros štata samazināšana skāra tikai valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas ir daļa no kopējās valsts pārvaldes, proti, 13 ministrijas, to padotības iestādes, Valsts kanceleju, Pārresoru koordinācijas centru un valsts aģentūras, tad jaunā pieeja paredz štata samazināšanu attiecināt uz visu sabiedrisko sektoru, tostarp pašvaldībām, izglītības un tiesībsargājošām iestādēm.
Pēc Valsts kancelejas sniegtajiem datiem, pērn vispārējā valdības sektorā bija nodarbināti aptuveni 231 000 cilvēku.
Domājot par turpmāku valsts pārvaldes štata samazināšanu, Citskovskis norādīja uz negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm, kas liecina, ka līdz 2030. gadam pakāpeniski samazināsies valstī nodarbināto skaits. Tāpēc Valsts kanceleja piedāvā optimizēt nodarbināto skaitu, lai saglabātu proporciju starp publisko un privāto sektoru, atbilstoši demogrāfiskai situācijai un attīstībai.
"Tas nozīmē – ja privātajā sektorā samazināts nodarbināto skaits, tad attiecīgi tas samazinās arī publiskajā sektorā," paskaidroja Citskovskis.
Ja tiktu ieviesta šāda sistēma, tad turpmākajos gados publiskajā sektorā nodarbināto skaits ik gadus samazinātos par 1,5 procentiem jeb 3500. Citskovskis piebilda, ka politiķi var diskutēt arī par ambiciozākiem mērķiem.
Tāpat Valsts kancelejas direktors skaidroja, ka iepriekšējā reformu plānā štata samazināšana skāra vien iestādes, kuru darbību ietekmē valdība, tāpēc, lai paplašinātu prasību par nodarbināto skaita samazināšanu visā valsts pārvaldē, ir nepieciešams iesaistīt likumdevēju – Saeimu.
Kā piemērus iespējamai štatu samazināšanai Valsts kancelejas direktors minēja tiesnešus, prokurorus un pedagogus pirmsskolas izglītības iestādēs. Pēc Eiropas Savienības datiem, Latvijā ir lielāks tiesnešu un prokuroru skaits uz 100 000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropā. Lai situāciju mainītu, tiesnešu skaits Latvijā būtu jāmazina par 39%, bet prokuroru – par 52%.
Tāpat, pēc OECD datiem, Latvijā ir augsts pedagogu skaits pamatizglītības ieguvei, vērtējot pret izglītojamo skaitu. Pēc Valsts kancelejas aprēķiniem, lai Latvija pietuvotos vidējam OECD rādītājam, pedagogu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jāsamazina par 42%. Citskovskis piebilda, ka šie ir tikai piemēri, jo konkrētus lēmumus par štata samazināšanu var pieņemt tikai politiķi.
Valsts kancelejas ieskatā, lai īstenotu nodarbināto skaita optimizāciju publiskajā sektorā ir nepieciešams pieņemt politiskus lēmumus un noteikti sasniedzamos mērķus, kā arī štata samazināšanu sasaistīt ar reformām, jo štata samazināšana nevar būt pašmērķis. Tāpat Valsts kanceleja iesaka noteikt publiskajā un privātajā sektorā nodarbināto skaita proporciju.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka par plašāku nodarbināto skaita samazināšanu vēl nepieciešamas politiskas diskusijas un lēmumi. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka mehāniska štata samazināšana nevar būt mērķis, bet tai jānotiek ar mērķi panākt efektivitāti.
Siliņa atzinīgi vērtēja priekšlikumu noteikt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, par pamatu ņemot demogrāfisko situāciju. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka valdība nelems par nodarbināto skaita samazināšanu, bet tas varētu būt starpdisciplinārs lēmums, piemēram, lemt par štata samazināšanu brīdī, kad kāda ministrija plāno īstenot digitalizācijas projektu vai īstenot kādas citas reformas, piemēram, skolu reformu.
Arī viņa piekrita, ka ir jomas, kurās ir daudz nodarbināto, piemēram, tiesībsargājošajās iestādēs, tomēr, pirms pieņemt šādus lēmums, ir jāvienojas par to, vai valsts tam ir gatava.
Saeimas komisijas sēdes laikā izskanēja problēmas ar datiem par pašvaldībās nodarbināto skaitu, kā arī pašvaldībās nodarbināto noslodzi un atalgojumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāras sekretārs Gatis Zamurs (AP) pievienojās paustajam, ka patlaban apkopot datus par nodarbināto skaitu pašvaldībās ir apgrūtinoši, sevišķi ņemto vērā reģionos notikušo administratīvi teritoriālo reformu. Zamurs arī aicināja ņemt vērā pašvaldību autonomo funkciju un atšķirīgo darbinieku uzskaiti.
Paredzams, ka Saeimas komisija aicinās valdību izstrādāt metodi, pēc kādas Centrālā statistikas pārvalde varētu iegūt datus par pašvaldībās nodarbinātajiem, tāpat komisija plāno aicināt valdību izstrādāt valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanas plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
