"Man vēl ir vairāki darbi, kas noteikti jāpadara šeit," sacīja Kalniete, taču uzsvēra, ka JL valdības veidošanas gadījumā ārpolitiski tik atbildīgajā laikā nekavējoties gatava uzņemties ministra amata pienākumus.
Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Vilmārs Heniņš apliecināja, ka problēmas ar Kalnietes dienesta pienākumu pildīšanu Francijas vēstniecībā neradīsies, jo šī gada nogalē Kalnietei, kura par vēstnieci Francijā kļuva jau 1997.gadā, beidzās akreditācijas termiņš un ĀM bija iecerējusi, ka Kalniete varētu turpināt darbu "ministrijas centrālajā aparātā".
Heniņš pastāstīja, ka par nākamo Latvijas vēstnieku Francijā izraudzīts līdzšinējais Latvijas vēstnieks Portugālē Rolands Lappuķe.
Kalniete atzina, ka JL piedāvājums, kas viņai izteikts pagājušajā nedēļā, bijis liels pārsteigums. Kā vienu no argumentiem, kāpēc diplomāte piekritusi šādam piedāvājumam, Kalniete minēja faktu, ka uzaicinājums kļūt par JL ārlietu ministra kandidātu viņai izteikts "kā profesionālam diplomātam", nepieprasot partejisko piederību.
Kalniete pozitīvi vērtēja Latvijas politisko situāciju pēc vēlēšanām, norādot, ka "jauni politiskie spēki Saeimā ienesīs arī jaunu enerģiju" un nešaubījās, ka jaunievēlētie parlamentārieši viegli un ātri apgūs valdības un Saeimas darbā nepieciešamās iemaņas un tiks galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, izveidojot stabilu valdību.
Kā galvenos ārlietu ministra uzdevumus diplomāte minēja Latvijas ārpolitiskās prioritātes - Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas savienībā, akcentējot gaidāmo tikšanos nozīmi Briselē un Prāgā, kurās Latvijas, iespējams, saņems uzaicinājumu kļūt par šo eiroatlantisko organizāciju locekli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
