Ārlietu ministre atgādināja, ka kopš 31.janvāra, kad ĀM sniedza paziņojumu par nostāju Irākas jautājumā, un 5.februāra, kad ASV valsts sekretārs Kolins Pauels ANO Drošības padomē demonstrēja ASV pierādījumus par Irākas rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas līdzekļiem, "nekas būtiski nav mainījies".
"Vēlos vēlreiz uzsvērt - neviena valsts, tai skaitā Latvija, nevēlas karu Irākā, vēl arvien visi diplomātiskie līdzekļi nav izsmelti," sacīja ministre. Kalniete atgādināja, ka jautājums nav par to, vai karot ar Irāku, bet gan par to, kādu taktiku izvēlēties, lai atbruņotu Irāku. Ministre piebilda, ka jautājumā par Irākas atbruņošanas nepieciešamību vienoti ir visi sabiedrotie - "ASV un tās Eiropas sabiedrotie, arī jaunuzaicinātās [ES un NATO] valstis, un starptautiskā sabiedrība kopumā".
Kalniete norādīja, ka 12 gadu pieredze sadarbībā ar Sadamu Huseinu, mēģinot viņu piespiest atbruņoties, liecina, ka viņš piekāpjas tikai pēdējā brīdī. Kalniete uzsvēra, ka vienīgi paša Huseina ziņā ir pilnīgi "atklāti un labprātīgi" sadarboties ar ANO ieroču inspektoriem. "Tikai tā ir iespējams novērst galējo līdzekli - militāru operāciju," sacīja ārlietu ministre.
Kalniete uzsvēra, ka šībrīža nesaskaņas valstu vidū par taktiku attiecībā uz Irāku neietekmēs Latvijas integrāciju ES un NATO, jo ES valstu starpā valda vienprātība par to, ka nepieciešama Irākas atbruņošana, nesaskaņas radušās par līdzekļiem, ar kādiem tas sasniedzams.
Runājot par domstarpībām, kas vērojamas starp NATO dalībvalstīm Irākas atbruņošanas jautājumā, Kalniete atzīmēja, ka NATO 50 gadu vēsture pierādījusi, kad alianse arī iepriekš atradusies nopietnās krīzes situācijās, kā piemēru minot 90.gadu sākumā izveidojušos krīzi bijušajā Dienvidslāvijā. "Taču ikreiz dalībvalstīm diplomātiska darba rezultātā šīs problēmas ir izdevies novērst," sacīja Kalniete.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministre norādīja, ka Latvija lēmumus saistībā ar Irākas jautājumu pieņēmusi brīvprātīgi un to pierāda arī fakts, ka visas Viļņas desmitnieka valstis vienojās kopīgā paziņojumā, atbildot uz Pauela ziņojumu ANO Drošības padomē. "Mūsu lēmumi balstās uz Latvijas ārpolitisko deklarāciju, uz jaunās valdības Saeimā apstiprināto programmu un uz ilglaicīgām Latvijas interesēm," sacīja Kalniete.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir tas, lai neviena pasaules valsts nevarētu nepildīt ANO lēmumus, kas ir pieņemti vienprātībā. "Latvija nav lielvalsts, tādēļ tai jābūt ieinteresētai, lai nekad neveidotos tāda situācija, kad kādu vēsturisku vai politisku apstākļu rezultātā arī Latviju var apdraudēt kāda cita valsts, kā tas savulaik notika ar Kuveitu, vai izraisot karu ar Irānu," atzīmēja Kalniete.
Atbildot uz jautājumu par to, kādēļ Latvijas nostāja atšķiras no Vācijas vai Francijas nostājas, ārlietu ministre norādīja, ka tas varētu būt saistīts ar vēsturiskiem apstākļiem. "Mūsu atmiņas par to, ko nozīmē dzīvot totalitāra režīma iekšienē, ir vēl svaigas un dzīvas, Eiropā karš beidzās 1945.gadā, Latvijai tas beidzās daudz vēlāk," sacīja Kalniete.
Kā pausts ĀM izplatītā materiālā par Latvijas nostāju Irākas jautājumā, Latvija atbalsta draudu novēršanu starptautiskajam mieram un drošībai un Irākas atbruņošanu. Latvija iestājas arī par starptautiskās tiesiskās kārtības un ANO autoritātes nostiprināšanu, Eiropas un ASV vienotību, kā arī atbalstu Latvijas sabiedrotajiem.