Medijos publicētā Krievijas reakcija uz tās karavīru aizturēšanu Ukrainā ir ņirgāšanās par Rietumiem, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V). Viņš ļoti šaubās, ka karavīri Ukrainā iekļuvuši nejauši, un politiķis uzskata, ka tas bijis plānots solis.
Ukrainas Bruņoto spēku un Ukrainas Drošības dienesta kopīgā operatīvā grupa šodien Doņeckas apgabala Armosijivkas rajona Dzerkaļnē aizturējusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Reaģējot uz šīm ziņām, Krievijas Aizsardzības ministrijas avots pavēstījis, ka aizturētie un televīzijā rādītie desantnieki robežu esot šķērsojuši "nejauši", vēsta trīs Krievijas ziņu aģentūras.
Iepriekš jau ir bijušas ziņas par citām Krievijas armijas vienībām, kas iebraukušas Ukrainā, vienīgi šajā gadījumā ir konkrētāki pierādījumi. Taujāts, vai nevajadzētu šo situāciju oficiāli nodēvēt par Krievijas karu ar Ukrainu, Kalniņš norādīja, ka nezina, cik svarīgi ir to nodefinēt tieši šādi, taču ir skaidrs, ka Krievija īsteno agresiju un nelikumīgu rīcību pret Ukrainu.
Politiķis uzsvēra, ka ir nepieciešams uzzināt, kā beigsies šodien Minskā plānotās sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, tad Rietumvalstīm būs jādomā citi risinājumi, lai varētu vērsties pret Krievijas īstenoto agresiju, norādīja Kalniņš.
Viena no jomām, kurā varētu būt iespējams rīkoties, ir ar Krievijas atbalstu notiekošā atomelektrostaciju tapšana. Čehija un Slovākija jau esot pārdomājušas un atomelektrostaciju izstrādes jautājumā atteikušās no Krievijas atbalsta, norādīja politiķis. Savukārt Somijā, Ungārijā un Turcijā attiecīgie projekti turpinās. Nepieciešamības gadījumā tos varētu uz laiku apstādināt, tas gan atkarīgs arī no šo valstu izšķiršanās, pie tam šajos projektos ir iesaistītas arī komerciālas intereses.
Tāpat esot arī daudzi citi projekti ar Krieviju, ko sankcijas nav skārušas, varētu apsvērt, vai nepieciešama attiecīgo projektu turpmāka īstenošana. Vaicāts par iespējām NATO un Eiropas Savienībai Ukrainai piegādāt ieročus, ārlietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka par tālākajiem soļiem kontekstā ne tikai ar Ukrainu, bet ar Krievijas rīcību kopumā tiks spriests NATO samitā Velsā.
Kalniņš nākamnedēļ dosies uz Londonu, lai piedalītos NATO Parlamentārās asamblejas pasākumos. Gan Krievijas rīcību, gan citus jautājumus plānots apspriests ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu un Lielbritānijas premjeru Deividu Kemeronu.
NATO samitā būtu vēlams panākt vienošanos par biežāku militāro mācību rīkošanu Latvijā, kas nozīmētu nepārtrauktu alianses dalībvalstu karavīru rotēšanu, norādīja politiķis.
Septembra pirmajā pusē par Krievijas rīcību plānots spriest arī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē.
Ukrainā aizturētie Krievijas karavīri ir no Gaisa desanta karaspēka 98.Sviras divīzijas 331.pulka karavīrus (71211.kara daļa).
