Foto: LETA
Līdzīgi kā Valsts policijas vadības, arī ģenerālprokurora un Specializēto prokuratūru virsprokuroru rocība gada laikā nav būtiski mainījusies, kādam nopelnot mazliet vairāk nekā citam, taču absolūtais līderis šo personu lokā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.

Burkāna darba alga Ģenerālprokuratūrā pārsniegusi pat ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atalgojumu, bet vēl vidēji 1000 mēnesī viņš guvis no dažādiem papildu pienākumiem, tostarp pasniedzot četrās dažādās iestādēs.

Portāls "Delfi" pēc Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē pieejamās informācijas apkopojis prokuroru un Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas dienesta šefa deklarācijas.


Foto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aizvadītajā gadā par aptuveni 14 800 eiro iegādājies jaunu automašīnu – 2011. izlaides gada "Honda CRV" markas spēkratu.

Līdz ar jaunās automašīnas iegādi līdz 41 603 eiro samazinājušies bezskaidrās naudas uzkrājumi "Swedbank". Gadu iepriekš Kalnmeieram šajā bankā bija uzkrāti 52 854 eiro.

Par aptuveni 5000 eiro palielinājušies Kalnmeiera uzkrājumi privātajā pensiju fondā, kas pērn sasniedza 14 392 eiro, kā arī par vairāk nekā 6000 palielinājušies uzkrājumi dzīvības apdrošināšanai, kas sasniedza 14 256 eiro.

Tāpat kā iepriekš, arī 2016. gadā Kalnmeiers savā īpašumā deklarējis dzīvokli Ventspils novadā.

Ģenerālprokurora amatā Kalnmeiers pērn nopelnījis 45 644 eiro, bet 90 eiro saņemti par docenta darbu biznesa augstskolā "Turība". Vēl kopumā 470 eiro ģenerālprokurors deklarējis kā ienākumus no īpašuma pārdošanas, bet 14 eiro saņemti procentos no "Swedbank".

Foto: LETA

Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns par darbu Kontroles dienestā pērn saņēmis 49 939 eiro, taču par pasniedzēja darbu Rīgas Stradiņa universitātē un lektora pakalpojumiem SIA "Baltijas Datoru akadēmija", Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē un Latvijas Tiesnešu mācību centrā Burkāns kopumā honorāros saņēmis 2926 eiro.

1227 eiro Kontroles dienesta priekšniekam kompensācijā izmaksājis Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas birojs (TAIEX).

Igauņu bankas "Aktsiaselts Eesti Krediidipank" Latvijas filiāle Burkānam procentos samaksājusi 2391 eiro. Vēl 0,57 eiro dividendēs izmaksājusi "Swedbank", bet "Swdebank Life Insurance SE", kas bāzēta Tallinā, dividendēs valsts amatpersonai izmaksājusi 599 eiro. Papildus tam kā apdrošināšanas atlīdzību, ko maksājusi "InterRisk Vienna Insurance Group", Burkāns deklarējis 108 eiro.

Līdz ar to kopējie Burkāna ienākumi 2016. gadā, ieskaitot Ģenerālprokuratūrā nopelnīto, ir 57 191 eiro.

Deklarācijā,tāpat kā gadu iepriekš, joprojām arī norādīts izsniegts aizdevums 20 000 eiro.

Bezskaidrās naudas uzkrājumos Burkāns deklarējis kopsummā 112 932 eiro, no kuriem 42 004 eiro noguldīti "Aktsiaselts Eesti Krediidipank" Latvijas filiālē, 32 941 eiro un 20 570 eiro – "Swedbank", 17 417 eiro – "Swedbank Life Insurance SE". Gada laikā bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms kopumā pieaudzis par 30 011 eiro, jo 2015. gada deklarācijā bezskaidrās naudas uzkrājumu summa bija 82 920 eiro.

Tāpat Burkānam īpašumā aizvien ir 2001. izlaides gada vieglais pasažieru auto "Volvo S60".

Foto: LETA

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors Aleksandrs Černišovs pērn par darbu prokuratūrā nopelnījis 32 181 eiro. 0,34 eiro viņš saņēmis procentos no "SEB" bankas. Atšķirībā no 2015. gada deklarācijas, 2016. gadā vēl kā papildu ienākumus Černišovs norādījis 1472,27 eiro no "SEB Dzīvības apdrošināšanas", bet 5601 eiro viņš saņēmis kā pensiju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Černišovam īpašumā ir dzīvoklis Rīgā.

2016. gada deklarācijā Černišovam vairs nav parādsaistību, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Vēl 2015. gadā viņš parādsaistībās bija deklarējis 7620 eiro.

Tāpat norādīts, ka ir privātie pensiju fondi, bet joprojām nav dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu.

Foto: LETA

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters pērn par darbu prokuratūrā saņēmis 35 697 eiro. Papildus algai Meisters deklarējis arī 0,08 eiro, kas saņemti procentos no "SEB" bankas, kā arī 24 eiro kā apdrošināšanas atlīdzību no "InterRisk Vienna Insurance Group".

791 eiro saņemts pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, bet 150 eiro saņemti no Rīgas Sociālā dienesta.

Tāpat kā gadu iepriekš, arī 2016. gadā Meisteram lietošanā bijis dzīvoklis Rīgā, īpašumā – 2008. izlaides gada vieglā automašīna "Mitsubishi Lancer" un piederējušas 782 akcijas "Latvijas Kuģniecībā", kuru vērtība gada laikā no 782 eiro palielinājusies līdz 1113 eiro.

Meisteram ir privātie pensiju fondi un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Rīgas autotransporta prokuratūras virsprokurors Agnis Krastiņš algā prokuratūrā 2016. gadā saņēmis 29 914 eiro. 2016. gadā viņš bijis arī lektors un docents Valsts policijas koledžā, kur nopelnījis 4978 eiro.

Vēl kā ienākumus Krastiņš deklarējis 6500 eiro lielu dāvinājumu no savas mātes Irēnas Krastiņas.

Rīgas autotransporta prokuratūras virsprokuroram pieder zeme un ēka Siguldā, un 2016. gadā lietošanā viņš saņēmis 2016. izlaides gada "Mitsubishi" markas vieglo automašīnu.

Virsprokurora parādsaistības sasniedz 58 867 eiro – tātad gada laikā atmaksāti aptuveni 1100 eiro, jo 2015. gadā parādsaistības bija 60 002 eiro apmērā.

Privāto pensiju fondu Krastiņam nav, bet ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

Foto: LETA

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Ivars Žubulis savā amatā pērn nopelnījis 29 393 eiro un viņa sniegtā informācija amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar deklarāciju par 2015. gadu.

Prokuratūra aizvien ir viņa vienīgā darba vieta un vienīgais ienākumu gūšanas avots. Žubulim aizvien pieder divi dzīvokļi Rīgā, kā arī 2008. izlaides gada "Honda Acord" markas vieglā automašīna, kas reģistrēta vēl 2010. gadā.

Privāto pensiju fondu un dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrājumu viņam nav.

Foto: DELFI

Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurorei Sandrai Daugavietei arī vienīgā darba vieta ir prokuratūra, kur pērn algā viņa saņēmusi 29 100 eiro. Vēl 1,74 eiro Daugaviete saņēmusi procentos no "Swedbank", bet 273 eiro kā pabalstu no VSAA.

Tāpat kā gadu iepriekš, arī 2016. gadā Daugaviete deklarējusi savā īpašumā divus dzīvokļus Rīgā, bet viens dzīvoklis ir kopīpašumā. Tāpat kopīpašumā deklarēta zeme Rīgā un zeme Šēderes pagastā.

Gada laikā Daugavietes parādsaistības no 39 249 eiro samazinājušās līdz 37 120 eiro.

Privāto pensiju fondu Daugavietei nav, bet ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!