Kalnmeiers: KNAB darbinieku sūdzība radījusi 'kritisko masu' Vilnīša atbilstības vērtēšanai

Tomēr ziņojums, ko ģenerālprokurors nosūtījis Ministru Kabinetam, aicinot vērtēt Vilnīša atbilstību amatam, ir slepens, tāpēc Kalnmeiers tajā pausto par Vilnīša iespējamajiem pārkāumiem plašāk nekomentēja. Viņš uzsvēra, ka ziņojums satur informāciju, kas skar arī KNAB operatīvo darbu, un atteicās atklāt, cik un kādi konkrēti pārkāpumi radījuši šo "kritisko masu".

Kalnmeiers norādīja, ka tagad valdības ziņā ir lemt, vai veidot komisiju, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Ģenerālprokurors neizslēdza iespēju, ka pats varētu uzņemties izvērtēšanas komisijas vadību.

KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata valdība jāveido komisiju, kuras sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta deleģēts ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts virsprokurors.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors vērsies valdībā ar ierosinājumu izveidot komisiju, kura vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Dombrovskis saņēmis ģenerālprokurora parakstītu vēstuli, kurā, izvērtējot KNAB darbinieku premjeram un Ģenerālprokuratūrai iesniegto sūdzību par Vilnīša iespējamām prettiesiskām darbībām, prokuratūra ir secinājusi - ir pietiekams pamats vērtēt KNAB priekšnieka atbilstības amatam.

Par komisijas izveidi valdība varētu lemt nākamnedēļ.

Jau ziņots, ka premjers un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.

Dombrovskis janvārī kārtējo reizi nepiekrita Vilnīša iecerētajai biroja reformai un nolēma to apturēt. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.

Aprīlī Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Vilks pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Ar to aizsākās KNAB šefa un vietnieku konflikts, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.

Vēlāk vasarā premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.

Taču konflikts turpinājās un novembra vidū pēc sarunas ar KNAB vadību premjers uzdeva KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus. Iepazinies ar komisijas ziņojumu, kura saturs netika publiskots, premjers paziņoja - tā kā prokuratūra ir uzsākusi un turpina pārbaudi un starpinstitūciju komisija pieļauj, ka prokuratūras pārbaudes gaitā iespējams būs nepieciešams paplašināt pārbaudāmo jautājumu un iesaistāmo personu loku, Ministru prezidents uzskata, ka līdz prokuratūras pārbaudes pabeigšanai lemt par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai būtu priekšlaicīgi.