Kalnmeiers: nekad neesmu iebildis KNAB vēlmei veikt kratīšanu Šlesera mājā
Foto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsver, ka nekad nav iebildis pret deputāta Aināra Šlesera (PLL) mājokļa kratīšanu, skaidrojot – Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir jāizvērtē procesa virzītāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegums pēc būtības, vēl jo vairāk tāpēc, ka kratīšanu bija sankcionējis izmeklēšanas tiesnesis, portālam "Delfi" paskaidroja ģenerālprokurors.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc komisijas sēdes, kurā nedota piekrišanas Šlesera mājas kratīšanai, viņa advokāts Viktors Tihonovs žurnālistiem sacīja - viņaprāt, notikusi prokuratūras viedokļa maiņa, kas apliecinot – notiekošais esot juridisks farss. Viņš arī norādīja, ka prokuratūra savos iesniegumus "slēpjas aiz KNAB" un nelūdz atļauju kratīšanai pie Šlesera savā vārdā.

Kalnmeiers portālam "Delfi" skaidroja, ka trešdien nosūtītajā vēstulē Saeimai "es izskaidroju, ka, saskaņā ar Satversmes 29.pantu, Kriminālprocesa likuma (KPL) 120.pantu, 323.-324.pantu nav paredzēta ģenerālprokurora iesnieguma iesniegšana piekrišanas kratīšanai izdarīšanai pie Saeimas deputāta saņemšanai".

Minētie kriminālprocesa likumi runā par likumos garantēto valsts amatpersonu kriminālprocesuālo imunitāti. Savukārt 323.pants norāda, ka procesa virzītājs raksta ierosinājumu, ja kriminālprocesa mērķa sasniegšanai ir jāveic darbības, kuras nav šā procesa virzītāja kompetencē vai kuru veikšanai ir nepieciešams kompetentas personas lēmumu, bet 324.pants runā par ierosinājuma izskatīšanu.

Kalnmeiers skaidroja, ka ģenerālprokuroram kriminālprocesā ir noteikti konkrēti gadījumi, kad ir jāsniedz piekrišana un KPL neietver šajā kategorijā Saeimas locekļus. "Faktiski es Saeimai izskaidroju, ka saskaņā ar iepriekš minēto Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir jāizlemj procesa virzītāja iesniegums pēc būtības. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka kratīšanu bija sankcionējis izmeklēšanas tiesnesis," portālam "Delfi" skaidroja ģenerālprokurors. Viņš norādīja, ka arī Saeimas kārtības rullis neparedz ģenerālprokurora (Ģenerālprokuratūras) iesnieguma iesniegšanu.

"Minētā vēstule nesatur norādi, ka es kā ģenerālprokurors nepiekrītu kratīšanas veikšanai pie deputāta Šlesera. Šīs dienesta vēstules teksta publiskais skaidrojums ir radies Saeimas attiecīgajā komisijā likuma normu interpretācijas rezultātā," uzsver amatpersona.

Arī prokurors Māris Leja, kurš piedalījās komisijas sēdē un ir KNAB ierosinātā procesa uzraugošais prokurors, portālam "Delfi" uzsvēra, ka Tihonova teiktais pilnībā neatbilst faktiskiem apstākļiem. "No likuma normām izriet, ka Ģenerālprokuratūrai nav pamata iesniegt patstāvīgu vai jaunu iesniegumu par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai pie Saeimas locekļa," norāda Leja. Prokurors uzsver: "Iesniegumā nav neviena vārda, kas varētu likt domāt, ka Ģenerālprokurors neatbalsta šo ierosinājumu!"

"Saeimas kārtības ruļļa 179.panta 1.daļas norma, kuru interpretējot ir pieprasīta Ģenerālprokuratūras piekrišana, nesaskan pēc savas būtības ar Satversmi un Kriminālprocesa likumu, kurš ir jaunāks likums par Kārtības rulli, jo nosaka, ka Saeimas attiecīgā komisija jautājumu izlemj pēc Ģenerālprokuratūras (nevis ģenerālprokurora) iesnieguma," skaidro Kalnmeiers.

Ceturtdien "uzzinot, ka minētās komisijas deputāti neizprot šo juridisko nianšu būtību, lai novērstu jebkuru pārpratumu, nekavējoties tiku uzrakstījis vēl vienu dienesta vēstuli, kurā vienkārši un nepārprotami apliecināju savu kā ģenerālprokurora (nevis Ģenerālprokuratūras) piekrišanu kratīšanas veikšanai pie Saeimas deputāta Šlesera," bilda ģenerālprokurors.

Pēc tam, kad komisija, diviem deputātiem balsojot par un trim atturoties, nepiekrita Šlesera mājas kratīšanai, Saeima sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā izlems par šo jautājumu.

Jau ziņots, ka KNAB trešdien veicis kratīšanu īpašumos, kas pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā pret amatpersonām sācis kriminālprocesu par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu un citiem noziegumiem.

Kratīšanu trešdienas rītā KNAB sācis Rīgas Tirdzniecības ostā, ko apliecināja gan tās pārstāvji, gan advokāti. Tāpat kratīšana notika nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic", apliecinājis uzņēmums. Kratīšana notika arī Lemberga kabinetā domē un īpašumā Puzē, kā arī Andrim Šķēlem daļēji piederošajā SIA "UVK".

Rīgas domes vadītāja pienākumu izpildītāja un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) paziņojis, ka kratīšana dažādās iestādēs trešdien veikta saistībā ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanām un "kaut kādu īpašu līgumu" ar "Mediju namu".

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un arī pats Lembergs notikušo saistīja ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form