Kalnmeiers pieļauj, ka neviens KNAB nav noklausījies 'Rīdzenes sarunas' pilnā apmērā
Foto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neuzskata, ka prokuratūra būtu pieļāvusi rupjus pārkāpumus tā dēvētās oligarhu lietas sakarā un uzsver – runas par to, ka slepenības satura noņemšana informācijas daļai, kuru pārvietos uz krimināllietu, saskaņota ar prokuratūru, ir demagoģija.

Trešdien laikrakstā "Latvijas Avīze" publicētā intervijā Kalnmeiers uzsver, ka patlaban notiek publiska Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neizdarītā darba attaisnošana un vainas pārspēlēšana uz prokuratūru.

"Vairākkārt ar KNAB vadītāju Straumes kungu esmu runājis, ka jāvērtē tā daļa sarunām, kas ir palikusi neizmeklēta, un, ja būs pamats, tad jārosina kriminālprocesi. Mans redzējums ir tāds, ka sarunu apjoms bijis tik liels, ka KNAB pilnā apjomā to neviens nav noklausījies. Iespējams, ka atklāsies nozieguma slēpšana, ja būtiskām sarunām nebūs bijis noņemts slepenības statuss," viņš min.

Kalnmeiers klāsta, ka konkrētajā gadījumā KNAB no sarunās izskanējušiem faktiem varēja izdarīt secinājumu, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Lai to uzsāktu, ir jānoņem slepenības saturs tai informācijas daļai, kuru pārvietos uz krimināllietu. Slepenības statusu var noņemt tikai tās amatpersonas, kuras to ir piešķīrušas.

"Šai amatpersonai, kura virzīja operatīvās izstrādes lietu un kuru likums aizliedz man nosaukt, bija priekšnieks un tam bija vēl viens priekšnieks. Izskanējušais apgalvojums, ka tas tika saskaņots ar prokuratūru, ir demagoģija, jo likums neparedz nekādu saskaņošanu. Prokurors nevar ne aizliegt, ne atļaut kaut ko atslepenot. Sarunas ir noklausītas gandrīz trīs gadus, un tas ir milzīgs apjoms," uzsver ģenerālprokurors.

Par demagoģiju Kalnmeiers sauc KNAB izmeklētāju teikto, ka viņš par "Rīdzenes sarunām" esot labi informēts. "Tā ir klaja demagoģija. Lai viņi uzrāda kaut vienu dokumentu, ka man ir doti ieraksti. Es neesmu klausījies nevienu ierakstu. 2011. gadā pie manis atnāca darbinieki ar KNAB lēmumu, kas ir sagatavots Augstākajai tiesai ar lūgumu pagarināt noklausīšanos, un tur bija pievienotas arī atsevišķu sarunu izdrukas. Tikai tā es uzzināju, ka tāda operatīvās izstrādes lieta vispār eksistē. Tagad nevaru simtprocentīgi pateikt, kādas sarunas tās bija, bet tas, ka pie manis kabinetā neviens neklausījās nekādus audioierakstus, tas ir pilnīgi droši," viņš saka.

Vienlaikus Kalnmeiers atzīst, ka daļa no sarunām ir vērtējamas no "ētikas viedokļa, nekas tur vairāk nav".

Kalnmeiers arī piebilst, ka prokuratūrā ir daudz augstāks līmenis nekā KNAB. "Tur tika uzskatīts, ka viss, ko KNAB dara, ir pārāks pār likumu. Jebkura rīcība, kas ir vērsta uz nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu, pat ja tā neatbilst likumam, ir pieļaujama. Vislielākās domstarpības mums radās tad, kad mēs pieprasījām ievērot likumu. Šī iestāde visu laiku bija pieradusi, ka viņiem neviens nekad neiebilda – kā gribēja, tā strādāja, ko gribēja, to darīja. Tas ir tāpat kā ar izlutinātu bērnu – kad sāk mēģināt likt viņu atpakaļ rāmjos, tad kliedz un krīt gar zemi," vērtē ģenerālprokurors.

Komentējot neoficiālo informāciju, ka persona, kura noplūdināja operatīvo informāciju par oligarhu sarunu noklausīšanos, ir bijušā Saeimas deputāta Dzintara Jaundžeikara māsīca, kura strādāja KNAB, Kalnmeiers norāda: "Radu rakstus es nepārzinu, bet viņa bija KNAB darbiniece, kurai, pildot amata pienākumus, bija piekļuve operatīvajai informācijai, un viņa informēja, ka tiek noklausītas sarunas viesnīcā "Rīdzene". Šo personu sauca pie kriminālatbildības, un viņa tika sodīta ar naudas sodu."

Jau ziņots, ka KNAB izvērtēs žurnāla "Ir" publikācijas par tā dēvētās oligarhu lietas sarunām un tad lems par turpmāko rīcību.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnālā lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai.

Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".

Tāpat, kā liecina "Ir" publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ēriks Kalnmeiers Ir (žurnāls) Jānis Dūklavs KNAB Korupcija Rīdzenes sarunas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form