Izmeklēšanas kvalitāte policijā varētu būt labāka, lai gan nevar prasīt, lai izmeklētāji veiktu brīnumus pie pašreizējā atalgojuma, šodien Valsts policijas gada pārskata sanāksmē atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors savā īsajā uzrunā pastāstīja, ka pašreiz reģionos jau noslēgušās prokuratūras gada pārskata sanāksmes, kurās secināts, ka darba rezultāti nav slikti, taču it visi atzīst, ka policijā izmeklēšanas kvalitāte varētu būt augstākā līmenī.
Problēmas gan neesot smago noziegumu izmeklēšanā, kur visas iesaistītās puses spējot sadarboties ļoti labi.
Kalnmeiers minēja vairākus spilgtus piemērus, ko atstāstījuši prokurori, kuros skaidri atklājas, ka izmeklētāji nav profesionāli.
Kalnmeiers ierosināja veikt prokuroru aptaujas par izmeklētāju darbu un piedāvāja savu palīdzību, rīkojot kopīgas apmācības ar prokuroriem. To viņš izteica kontekstā ar Valsts policijas koledžas direktora Arta Velša uzstāšanos, kurš demonstrēja statistikas datus par kadetu vidējo atzīmi, kas, iestājoties koledžā, esot 5,9 balles, bet sportā - 7,9 balles. Kalnmeiers norādīja Velšam, ka no šādiem datiem nevienam labāk nepaliek, kā piemēru minot to, ka vienā slimnīcā visiem slimniekiem arī varot izmērīt ķermeņa temperatūru un izdalīt vidējo, bet nevienam no tā labāk nepaliks. Viņš aicināja domāt par policijas kadetu labāku izglītošanu. "Policija strādā savu iespēju robežās," teica Kalnmeiers.
Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis preses konferencē sacīja, ka ir grūti nepiekrist Kalnmeiera pārmetumiem, jo patiešām izmeklēšanu nereti veic izmeklētāji ar mazu darba pieredzi. "Es saprotu, ka tas nevar palikt bez sekām," atzina Ķuzis. Vienlaikus viņš norādīja, ka policija pagājušajā gadā, neraugoties uz daudzo kadru aizplūšanu no dienesta, ir strādājusi gana labi.
Arī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Rauls Kviesītis uzskata, ka izmeklēšanas kvalitāte varētu būt labāka. "Mani neapmierina kvalitāte, bet tas nenozīmē, ka viss ir slikti," sacīja Kviesītis.
Gan Kalnmeiers savā uzrunā, gan Ķuzis kā vienu no problēmjautājumiem minēja garos ekspertīžu veikšanas termiņus, kas kavē izmeklēšanas un arī iztiesāšanas laiku.
Ģenerālprokurors kā satraucošu pazīmi minēja to, ka pērn par 288 samazinājies to kriminālprocesu skaits, ko policija nodod prokuratūrai. Kviesītis gan šajā ciparā nekā satraucoša neredzot, šis skaitlis atspoguļojot vien aptuveni dažu dienu policijas darba veikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
