Kalnmeiers: problēmas ar lietu izskatīšanas termiņiem ir arī citu valstu tiesās  (72)

Viņš norādīja, ka pat Igaunijā, kur ir izveidots kopīgs advokātu un tiesnešu darba plānošanas kalendārs, lietu iztiesāšana notiek gausi. Līdz ar to arī šīs kaimiņvalsts tiesās veidojās neizskatīto lietu atlikumi, kas noved pie līdzīgām problēmām, kādas ir Latvijā.

Kalnmeiers uzskata, ka kompetentajām institūcijām vajadzētu rūpīgāk gatavot normatīvo aktu grozījumus, kuru mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, turklāt, plānojot izmaiņas likumos, par tām ir nepieciešama vienota izpratne, pretējā gadījumā jaunievedums nesniegs cerēto rezultātu.

Kā piemēru ģenerālprokurors minēja likuma grozījumus, ar kuriem notika atteikšanās no tiesnešu kvalifikācijas klasēm. Patlaban tie īsti nedarbojas, vien rada papildu problēmas, kuras nepieciešams risināt, norādīja Kalnmeiers.

Viņš arī minēja, ka pietiekami rūpīgi neizstrādātu likumu grozījumu pieņemšana var izraisīt pat pilnīgi pretēju efektu - tiesu noslodzes palielināšanos. "Novēlu nesasteigt šos jautājumus un rūpīgāk sagatavot likumu grozījumus, lai tie sniegtu vēlamo rezultātu," AT tiesnešu kopsapulcē sacīja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers atzina, ka ir nobažījies par apjomīgajiem Krimināllikuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, jo pastāv iespēja, ka par šīm izmaiņām nebūs vienotas izpratnes, līdz ar to var gadīties, ka pēc būtības vienādās lietās tiek pieņemti dažādi spriedumi.

Ģenerālprokurors pateicās visiem AT tiesnešiem par darbu pagājušajā gadā un atzina, ka tiesa ir strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem.

Kā ziņots, AT tiesneši šodien pulcējās uz ikgadējo plēnumu, lai izvērtētu pērn paveikto. Uz kopsapulces sākumu bija ieradušies 36 no 47 AT tiesnešiem, kā arī viesi - tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) un Kalnmeiers.