Kalviņš vēlas lielāku atbalstu pensionētajiem zinātniekiem un cer izveidot Silīcija ieleju Latvijā
Foto: LETA

Latvijas pensionētajiem zinātniekiem nepieciešams lielāks atbalsts, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē teica Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, ķīmiķis Ivars Kalviņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš apgalvoja, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu izcilākie Latvijas zinātnieki, ir spiesti pavadīt savas vecumdienas nabadzībā un trūkumā. Tas noticis, jo savulaik viņi veica savu darbu par ļoti mazu atalgojumu, no kura tika aprēķinātas pensijas.

Kalviņš uzskata, ka ir jāpalielina emeritēto zinātnieku atbalsts, to arī maksājot lielākam zinātnieku skaitam. Viņš solīja, ka ar šī jautājuma lobēšanu nodarbosies LZA.

LZA prezidents šodien iepazīstināja Saeimas deputātus LZA aktualitātēm un plāniem. Viņš informēja, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai ir jāsāk darboties proaktīvi, nevis, jāgaida un sava ekspertīze jāsniedz tad, kad, piemēram, likumdevējs ir izstrādājis jaunu dokumentu.

Viņaprāt, nepieciešams arī konstruktīvs dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju un citām ministrijām, kā arī arodbiedrību un Saeimas komisijām, lai panāktu valsts budžeta atbalstu LZA pamatdarbības nodrošināšanai.

Pašlaik šim mērķim tiek piešķirti aptuveni 400 000 eiro, ar ko nav pietiekami, lai uzturētu tik lielu organismu, kāds ir LZA, viņš sacīja.

Kalviņš uzsvēra, ka LZA ir plaši jāiesaistās sadarbībā ar industriju un to pārstāvošajām organizācijām pielietojamās pētniecības un inovāciju jomā, uz LZA bāzes izveidojot Latvijas Silīcija ieleju zināšanās balstītas ekonomikas attīstībai.

Tā būtu Latvijas zinātniski tehnoloģiskā pētniecības un inovāciju platforma, kurā uzņēmēji varētu vērsties pēc atbalsta un inovatīvo ideju un projektu zinātniskās ekspertīzes un kurā būtu koncentrēta publiski pieejama inovācijas sākumposma infrastruktūra viedās specializācijas virzienos.

Viņš norādīja, ka tam būtu nepieciešami vismaz 50 miljoni eiro, vienalga, kur šādu Silīcija ieleju veido, vai to dara LZA vai kāds cits, kā arī pēc tam nepieciešami līdzekļi šīs platformas uzturēšanai.

Kalviņš deputātus informēja, ka LZA finansējuma nodrošināšanai plāno iniciēt projektus, kuriem iespējams piesaistīt budžeta, Eiropas Savienības, kā arī privātā sektora finansējumu.

Viņš arī plāno veidot pastāvīgi strādājošas ekspertu grupas galvenajos ar Latvijas attīstību saistītajos virzienos. Šajās grupās tikšot iesaistīti arī ministriju, profesionālo apvienību finansiālā sektora spēlētāji, jauno zinātnieku apvienības u.c.

Šīs grupas veiks proaktīvu darbu, lai izzinātu ministriju problēmas, panākot ministriju līdzekļu piesaisti šī darba veikšanai, klāstīja Kalviņš.

LZA arī plāno lobēt valsts pētījumu programmu finansēšanas atjaunošanu galvenajos prioritārajos virzienos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākā izglītība Izglītība Ivars Kalviņš Latvijas Zinātņu akadēmija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form