AES celtniecība netiks uzsākta vismaz 4 vai 5 gadus, un projekta realizācija varētu ilgt līdz 2015.gadam, tāpēc būs vēl laiks šī projekta apspriešanai, uzskata Kalvītis. Savukārt šobrīd esot svarīgi "dot konkrētus signālus, ka vēlamies iestāties šajā rindā", teica Kalvītis, skaidrojot, ka pagaidām nav zināms, kura kompānija varētu apkalpot jauno AES.
Valdības vadītājs arī norādīja, ka neskatoties uz vides aktīvistu bažām par kodolatkritumu glabāšanu, AES visumā esot videi draudzīgāks enerģijas ieguves veids, nekā hidroelektrostacijas.
Premjers atgādināja, ka 2009.gadā slēdz Ignalīnas AES tāpēc gaidāms elektroenerģijas deficīts, bet jaunas AES celtniecība varētu novērst Baltijas valstu atkarību no Krievijas energoresursiem. Valdības vadītājs skaidroja, ka nevēlas, lai "mēs nonāktu tādā situācijā kādā šoziem bija Ukraina un Baltkrievija".
Runājot par jaunās AES celtniecības finansējumu Kalvītis norādīja, ka ir skaidrs, ka šī projekta finansēšanai nebūs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus un AES celtniecība būs jāfinansē no tautsaimniecības.
Kalvītis mierināja, ka AES celtniecībai, ko realizēs triju Baltijas valstu energouzņēmumi, nevajadzētu ietekmēt elektroenerģijas cenas, jo šāda veida projekti parasti tiek finansēti no kredītlīdzekļiem, bet katra uzņēmuma līdzdalība projekta finansēšanā varētu būt piektā daļa no projekta vērtības.
Elektroenerģijas ražošanai AES nepieciešama kodoldegviela, ko Baltijas valstis varētu iepirkt no jebkuras kodolvalsts, skaidroja premjers, tāpēc Baltijas valstis nebūtu atkarīgas no Krievijas. Kalvītis pieļāva, ka Latvija kodoldegvielu varētu iegādāties no ASV vai Francijas.