Premjers sacīja, ka viņš nepieņem lēmumu, kā uz saņemtajām vēstulēm sniedzama atbilde, jo tas neesot viņa kompetences jautājums. Kalvītis apgalvoja, ka neesot kompetents spriest, vai pensionāres sūtītā vēstule liecinājusi par kādu apdraudējumu valstij vai valdības vadītājam, jo šāds izvērtējums bijis Drošības policijas (DP) ziņā.
Savukārt, kā skaidro DP, tā kā Drošības policija nodrošina valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības pasākumu organizāciju, tai esot bijis jāveic apdraudējuma analīze pēc pensionāres vēstules nosūtīšanas Kalvītim.
Tikmēr partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Kalvītim, aicinot premjeru skaidrot un pamatot nepieciešamību DP pārbaudīt pensionāri, kura vēstulē kritiski izteikusies par Kalvīša valdību, informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL lūdz premjeram skaidrot, kādu valsts drošības apdraudējumu vai citu iespējamu likuma pārkāpumu radīja vai varēja radīt Rēzeknes pensionāres vēstule Kalvītim. Tāpat JL vēlas noskaidrot, vai arī turpmāk katru kritisku vēstuli par premjera, valdības, valsts iestāžu un amatpersonu darbu pārbaudīs DP pārstāvji.
JL uzskata, ka tiesiskā valstī vēršanās pret politiskajiem oponentiem, izmantojot valsts drošības iestādes, ir nepieļaujama un demokrātijai bīstama.
Pēc dusmīgas vēstules nosūtīšanas premjeram Rēzeknes pensionāri Vidiņu apmeklēja DP. Kā rakstīja laikraksts "Diena", sašutusi par Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltīto Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) runu, maija sākumā pensionāre uzrakstījusi saniknotu vēstuli premjeram. Marijai no Rēzeknes niknums esot bija tik liels, ka viņa vēstulē izteikusies, ka Kalvītis ir "vai nu galīgs stulbenis, vai arī Putina iezombēts mankurts", bet prezidente, atceļot drošības likumu grozījumus, jau premjeram "sadeva pa purnu". Pensionāres skatījumā Kalvītis arī no tautas var sagaidīt līdzīgu attieksmi.
Nosūtījusi vēstuli, Marija par to aizmirsusi, taču liels bija viņas pārsteigums, kad pie pensionāres ieradās Drošības policijas pārstāvis, lai brīdinātu "nerakstīt tādas nekorektas vēstules Kalvītim".
Drošības policijas Preses dienests apstiprināja, ka saņemta vēstule no Valsts kancelejas ar lūgumu "pārbaudīt vēstulē minēto". Policijas pārstāvji skaidrojuši, ka "policijai ir tiesības brīdināt personu, lai to atturētu veikt iespējamos likumpārkāpumus". Kas šajā gadījumā norādījis uz iespējamo pārkāpumu, policija joprojām nav spējusi paskaidrot.
"Dīvaina parādība demokrātiskos apstākļos," par notikušo spriedis cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits. Pēc vēstules satura pārstāsta viņš uzskata, ka "tur nav valstiska apdraudējuma", tādēļ nav izprotama drošības policijas pārbaude. "Tā ir bīstama parādība, ja valsts iestādes vēršas pret cilvēku," sacījis Mits.
Krimināllikums atbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu vairs neparedz, ir gan pants par goda aizskaršanu, taču, to piemērojot, cietušajam pret aizskārēju jāvēršas tiesā individuālā kārtā.