Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka sarunas par Abrenes atgūšanu ir nereālas.
Šodien tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem, valdības vadītājs atzina, ka Eiropā nav paredzētas robežu izmaiņas, tāpēc Latvijai saņemt atpakaļ Abreni neesot reāli. Ņemot vērā, ka atbilstoši Satversmei Abrene joprojām esot uzskatāma par piederīgu Latvijai, šis jautājums esot jārisina juridiski.

Runājot par robežlīgumu ar Krieviju, premjers apgalvoja, ka valdības koalīcijā esot vienots viedoklis par iespējamajiem risinājumiem, lai līgums tiktu parakstīts. Neviena no partijām, neskatoties uz atsevišķu Saeimas deputātu izteikumiem, neesot piedāvājusi alternatīvas valdībā lemtajam.

Kalvītis uzsvēra, ka valdība negrasās atteikties no robežlīgumu skaidrojošās deklarācijas, jo tā ir nopietns dokuments, kas apliecina pēctecību 1918.gadā dibinātajai Latvijas Republikai, turklāt spēkā joprojām ir 1920.gada miera līgums. Krievija savukārt vēloties uzskatīt, ka Latvija ir jauna valsts, ignorējot politisko pēctecību.

Valdības vadītājs norādīja, ka Latvijā izskanošie dažādie viedokļi robežlīguma sakarā var Krievijai sniegt nepareizus signālus un kaimiņvalsts varētu uzskatīt, ka "Latvijas politiķiem kļūst ļenganas kājas". "Bet mums ir stingri jāstāv uz zemes, neatsakoties no pamatprincipiem, kas iedibināti pēdējo 15 gadu laikā," uzsvēra Kalvītis.

Premjers uzskata, ka robežlīguma jautājumā ātrs risinājums nav iespējams. Valdība plāno 1997.gadā parafēto robežlīgumu nodot izvērtēšanai Satversmes tiesai, lai tā izlemj, kāda varētu būt tālākā rīcība. Papildus tam plānots vest sarunas ar Krieviju, skaidrojot to, ka pašreizējā robežlīguma redakcija Latvijai rada konstitucionāla rakstura problēmas.

Kalvītis norādīja, ka robežlīguma ar Krieviju neesamība nekavē Latviju pievienoties Šengenas līgumam, jo tam ir izvirzīti konkrēti priekšnosacījumi, kas pretendentam ir jāizpilda. Premjeram neesot bažu, ka mūsu valsts tos nespētu izpildīt.

Turklāt robeža ar Krieviju reāli eksistē, tā tiek apsargāta, izbūvēta. Robežlīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai nākotnē risinātu abu valstu divpusējās attiecības.

Premjers norādīja, ka ir sagatavoti vairāki līgumprojekti ar Krieviju par sadarbību sociālajā un ekonomiskajā jomā. Tomēr Krievija tos līdz šim neesot vēlējusies noslēgt, izņemot vienu - par sociālo aizsardzību, kas paredz Latvijas pienākumus pret mūsu valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Šo līgumu savukārt Latvija nevēloties parakstīt, ja netiek vienlaicīgi noslēgts līgums par sadarbību ekonomikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!