Ja viss ritēs pēc plāna, 2019. gadā starp trim Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju – un Krieviju būs uzsliets kopumā 335 kilometrus garš, aptuveni 2,7 metrus augsts dzeloņdrātīm klāts žogs. Kā noskaidroja portāls "Delfi", šai sētai ir gan praktisks pielietojums, gan simboliska nozīme.

Ar paziņojumu par žoga būvēšanu uz Kaļiņingradas apgabala robežas Lietuva šonedēļ pievienojās Latvijai un Igaunijai, kuras jau iepriekš apņēmušās nocietināt robežu ar Krieviju. Kad būvdarbi beigsies, uz Baltijas un Krievijas robežas sliesies kopumā 853 kilometrus garš žogs. Visdārgāk tas izmaksās Igaunijā, bet vislētāk – Latvijā.

Pagājušajā gadā Latvijā uzslēja pirmos kilometrus no kopumā 92 plānotajiem. Ja viss ritēs pēc plāna, 2,7 metrus augsto un dzeloņdrātīm klāto žogu būvēt pabeigs līdz 2019. gadam, kopumā iztērējot 17 miljonus eiro.

Būvnieki aplēsuši, ka žogu var uzsliet kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas–Krievijas robežas. Pārējos posmos nevēlamus robežpārkāpējus kavēt līdz dabas radītie šķēršļi, piemēram, purvi.

• 1. Signāls Krievijai
• 2. Austrumu kaimiņa smīkņāšana
• 3. Žogs un NATO karaspēks