Ministrs lūdz izvērtēt, vai bijušais ST šefs nav pārkāpis interešu konflikta novēršanas likumu. "Likums skaidri nosaka ierobežojumus, kas pēc amata zaudēšanas ir jāievēro valsts amatpersonām, tai skaitā ir aizliegums divus gadus pēc amata atstāšanas ieņemt vadošus amatus uzņēmumos, saistībā ar kurām amatpersona pieņēmusi lēmumus. Esmu lūdzis KNAB analīzi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijusī valsts energouzņēmuma amatpersona Ivars Liuziniks nonācis vadošā amatā privātā komercuzņēmumā, ar kuru "Latvenergo" slēdzis miljoniem vērtus līgumus. Šāda prakse ir nepieņemama un pēc KNAB izvērtējuma lemšu par tālāko rīcību," norāda ekonomikas Kampars.
Jau vēstīts, ka pērn vasarā KNAB aizturēja piecas "Latvenergo" koncerna amatpersonas: prezidentu Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, kā arī "Sadales tīklu" Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski. Tāpat aizturētas vēl divas personas no privātbiznesa.
KNAB tur "Latvenergo" vadības pārstāvjus aizdomās par dažiem privātuzņēmumiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukciju vairākos objektos. Kopumā "Latvenergo" lietā legalizēti nelegāli iegūtie līdzekļi vismaz 1,13 miljonu eiro apmērā, aplēsis birojs.
Kamēr Miķelsons sēdēja cietumā, tika paziņots, ka uz vakantajiem valsts energokompānijas "Latvenergo" valdes locekļu amatiem rīkos starptautisku atklātu konkursu, kas tomēr izgāzās, jo nepieteicās neviens interesents. Galu galā par "Latvenergo" vadītāju kļuva Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas Siltums" vadītājs Āris Žīgurs.
Miķelsonu un citus lietā aizturētos pēc laika atbrīvoja no apcietinājuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
