Karavīru skaits, kas atradīsies brigādē Latvijā, tiks noskaidrots sarunās ar tām desmit valstīm, kas jau patlaban darbojas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, NATO samita laikā Madridē notikušajā preses konferencē akcentēja Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.
Viņa norādīja, ka Kanāda kopā ar Latviju un sabiedrotajiem strādās pie tā, lai pašreizējo kaujas grupu palielinātu līdz kaujas spējīgai brigādei. Tāpat Kanāda plāno nodrošināt munīciju, sprāgstvielas, pretgaisa aizsardzības sistēmas un prettanku ieroču sistēmas.
"Kanāda ir apņēmusies palielināt savu militāro klātbūtni Latvijā, lielā mērā palielinot arī savu devumu NATO, tādējādi nodrošinot kanādiešu drošību un dodot savu artavu globālā līmenī," sacīja Kanādas aizsardzības ministre.
Viņa akcentēja, ka runa nav par karavīru skaitu - Kanāda pilnībā saprot, ka runa ir arī par kaujas spējām, kas iet roku rokā ar brigādes līmeņa vienību. Tāpēc ir plānos kopīgs darbs ar sabiedrotajiem pie tādiem jautājumiem, kā infrastruktūras, mācību, ekipējuma, tostarp militārās palīdzības palielināšanu.
"Par karavīru skaitu, kas atradīsies Latvijā, mēs vienosimies ar mūsu sabiedrotajiem. Ir jānotiek sarunai par to, cik daudz karavīru būs gatavas piešķirt katra no desmit valstīm, kas piedalās paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Krievijas iebrukuma Ukrainā gaismā mēs apzināmies, ka pašreizējā drošības situācija ir mainījusies un nav atbilstoša," sacīja Ananda.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka patlaban Latvija kopā ar sabiedrotajiem un jo īpaši ar Kanādu palielina aizsardzības spējas. Viņš pateicās Kanādas aizsardzības ministrei, Kanādas valdībai un sabiedrībai par empātiju un izpratni par to situāciju, kāda patlaban valda Eiropas austrumu un ziemeļu daļā, un kāpēc Latvijai ir nepieciešama Kanādas palīdzība.
"Ukrainas brīvība un neatkarība ir mūsu brīvība un neatkarība. Latvijas brīvība un neatkarība ir arīdzan Kanādas brīvība un neatkarība. Mēs šodien vienojāmies, ka Kanādas perfekti vadītā paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ar laiku tiks paplašināta līdz daudznacionālai brigādei," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.
Pabriks žurnālistiem apliecināja, ka Latvija izpildīs savus mājasdarbus, nodrošinot karavīrus ar mācībām un citām lietām, kas nepieciešamas, lai brigādes lieluma vienība valstī varētu uzturēties. Viņš arīdzan norādīja, ka, lai gan samits vēl notiek, norit darbs pie nākotnes plānu īstenošanas, kas garantēs to, ka Latvija un tās robežas ir drošas.
"Atsaucoties uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ja kāds mums uzbruks, kopā mēs esam gatavi nekavējoties aizstāvēt katru alianses teritorijas centimetru," teica Latvijas aizsardzības ministrs.
Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Ananda atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem parakstījuši deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Saskaņā ar deklarāciju Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.
Pēc samita Latvija kopā ar sabiedrotajiem sāks plānošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pilnvērtīgu daudznacionālo brigādi.
Jauns poligons
Principiālu lēmumu par jauna poligona būvēšanu Latvijā pieņems šī valdība, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Runājot par to, kad Aizsardzības ministrija varētu iet uz valdību ar finanšu līdzekļu pieprasījumu šim mērķim, ministrs akcentēja, ka valdība par šo ieceri ir informēta un patlaban norit darbs pie dokumentācijas sagatavošanas, jo poligona izbūve skar konkrētu teritoriju, īpašumus un plānošanu, tomēr tas notiks iespējami tuvākajā laikā.
Pabriks norādīja, ka darbu pie šī jautājuma turpinās arī jaunā valdība, jo poligona izveide kā uzņemošajai nācijai varētu prasīt vairāk nekā gadu.
Jautāts, kādas ir aptuvenās aplēses, cik šāda poligona būvniecība varētu izmaksāt, aizsardzības ministrs skaidroja, ka pagaidām viņa rīcībā nav konkrētas summas, jo izmaksas veido, piemēram, īpašumu pārņemšana un infrastruktūras izmaksas.
"Man patlaban tādu ciparu nav, jo tas nav viena gada budžeta jautājums, bet vairāku gadu. Mēs arī nezinām, kāda būs inflācijas ietekme, tāpēc tik precīzu atbildi es pagaidām vēl nevaru sniegt," sacīja aizsardzības ministrs.
Runājot par to, vai kaujas spēju palielināšana līdz brigādes lielumam ir saistīta ar Latvijas spējām pēc iespējas ātrāk izveidot nepieciešamo infrastruktūru, Pabriks uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā NATO būs jāiztiek arī bez infrastruktūras.
Viņš atgādināja, ka pēc 2014. gada, kad Latvijā ieradās Kanādas un citu sabiedroto vienības, daudzi no viņiem turpināja dzīvot teltīs, līdz ar to "kritiskos apstākļos nav vajadzīgas kazarmas, lai karotu". Aizsardzības ministrs norādīja, ka Latvija redz šo klātbūtni kā ilglaicīgu un pastāvīgu, tāpēc pie tā ir jāstrādā, bet kaujas spēju paplašināšana jau notiek tagad.
"Ja jautājums ir par to, kad pēdējās kazarmas, noliktavas tiks uzbūvētas, jāsaka, ka tas, protams, prasīs laiku, bet tas nenozīmē, ka mēs jau neesam izvirzījuši nākamos plānus. Varu teikt, ka darbs pie NATO Madrides samita ir noslēdzies, bet jau tagad - samita dienās - mēs strādājam pie nākamo plānu un uzdevumu izpildes," sacīja Pabriks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
