"Viedas" izsludinātajam konkursam "Latvija bez homoseksuālisma" iesniegti kopumā 26 darbi, un viens no autoriem ir arī kardināls Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Pujats.
Kardināla darbā "konkrēti norādīta viņa nostāja pret šo problēmu," iepriekš BNS sacīja apgāda direktors Aivars Garda. No tā varot spriest, ka arhibīskaps ir pret homoseksuālismu un pret homoseksuālisma propagandu un uzskata, ka šie jautājumi nav apspriežami, ka tas "vienkārši ir slikti", stāstīja apgāda direktors.
Par šo konkursu sašutumu paudušas Latvijas geju tiesību aizstāvības organizācijas, kā arī ieinteresējies Valsts cilvēktiesību birojs un vairāki Saeimas deputāti. Jau iepriekš ar skandaloziem konkursiem atpazīstamību ieguvusī izdevniecība "Vieda" atkal izsludināja konkursu - šoreiz par cīņu pret homoseksuālismu. "Vieda" piedāvāja tādus radošo darbu tematus kā "Homoseksuālisms - normāla parādība vai sātanisms", "Homoseksuālisms - cilvēces kauns un negods - ir jāaizliedz ar likumu", "Vai Latvijai jāiestājas Eiropas Savienībā, kura atbalsta Svētā Gara zaimošanu, atļaujot viendzimuma "laulības"" un "Homoseksuālisms - jebkuras civilizācijas deģenerācijas pazīme un bojāejas priekšvēstnesis".
Izdevniecības iniciatīvu atbalstījuši Saeimas deputāti Juris Vidiņš, Jānis Leja un Pēteris Tabūns, norādīdami, ka izteikties par šādiem tematiem visiem ir brīvas tiesības. Paziņojumā medijiem deputāti pauž viedokli, ka homoseksuālisms sabiedrībā ir uzskatāms par novirzi no normas.
Savukārt Latvijas geju sabiedriskā organizācija "Geju atbalsta grupa" paziņoja, ka pieliks visus spēkus, lai informētu Eiropas Savienības struktūras, starptautiskās organizācijas, valstu valdības un visas citas struktūras, kurām rūp cilvēktiesību jautājumi Eiropā, par pret homoseksuālistu tiesībām vērstajiem procesiem Latvijā.
Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers iepriekš pauda sašutumu par konkursu un tā rakstu tematus uzskata par rupju cilvēktiesību pārkāpumu, kurā manāms naids pret citādi dzīvojošiem cilvēkiem. Apgāds "Vieda" ieguvis skandalozu slavu ar savu konkursu par Latvijas dekolonizāciju, kas izsauca asu Krievijas reakciju un pievērsa starptautisku uzmanību. Satversmes aizsardzības birojs uzsāka izmeklēšanu, bet pārkāpumus neatrada, tomēr atzīstot, ka apgāds balansējis uz likumības robežas.