Kargina, Krasovicka un 'Revertas' prāvas: 10 tiesvedības par vairāk nekā 163 miljoniem latu
Foto: LETA

Valstij piederošā AS "Reverta" (iepriekš "Parex banka") un kādreizējie tās īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iesaistījušies desmit tiesvedībās gan par esošajiem, gan vēl tikai iespējamiem zaudējumiem, kredītiem un saistībām. Septiņās no šīm lietām prasītāja ir tieši "Reverta" un kopējā prasību summa lēšama virs 163 miljoniem latu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinoši "svaigākais" lēmums šajos strīdos pieņemts janvāra nogalē, kad Augstākā tiesa (AT) atcēlusi Rīgas apgabaltiesas pērnā gada novembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu "Revertas" prasībā pret Karginu un Krasovicki par 777 802 latu zaudējumu piedziņu un 1,76 miljonu latu prognozējamo zaudējumu nodrošināšanu. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesai šis strīds būs jāskata pēc būtības.

Tāpat janvāra beigās AT atcēlusi arī lēmumu par tiesvedības apturēšanu 99,5 miljonu latu vērtajā prasībā, ko pret eksbaņķieriem cēlusi gan "Reverta", gan Privatizācijas aģentūra (PA), tādējādi arī šis strīds nonācis apgabaltiesas dienaskārtībā.

Banka pret Karginu un Krasovicki

Tiesāšanās "vilnis" aizsākās 2010.gadā, kad 30.jūlijā "Reverta" (no valsts pārņemtās "Parex bankas" atdalīto "slikto aktīvu" pārvaldītāja) iesniedza prasību pret Karginu un Krasovicki, lūdzot no viņiem piedzīt 62 miljonus latu saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem. Darījumu, ar kuru valsts par diviem latiem pārņēma toreizējās "Parex bankas" akcijas, tiesā apstrīdējuši Kargins un Krasovickis, tomēr viņu prasības izskatīšana tiesā vēl nav sākta.

Ceļot prasību pret bijušajiem īpašniekiem banka norādīja, ka tā ir izvērtējusi no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, un konstatējusi vairākus darījumus, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Šajā periodā līgumu nosacījumi ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

"Revertas" interešu aizstāvis advokāts Agris Bitāns portālam "Delfi" sacīja, ka no sākotnēji iesniegtās prasības izdalītas divas lietas. Jau minētā zaudējumu atlīdzības prasība, kas izriet no vairākām atsevišķām zaudējumu pozīcijām, ko atbildētāji bija apņēmušies bankai atlīdzināt saskaņā ar ieguldījuma līgumu, un kurā strīds ir par vairāk nekā 2 miljoniem latu – 777 802 latu zaudējumi un 1 757 601 lata priekšā stāvošo zaudējumu nodrošināšana, kā arī prasība par kopumā 4,15 miljonu eiro (aptuveni 2,9 miljonu latu) un 1,62 miljonu ASV dolāru (aptuveni 0,85 miljonu latu) parāda piedziņu.

Strīdi arī par nodokļiem un kredītiem

Advokāts skaidroja, ka gaidāmo zaudējumu nodrošināšanas prasījums izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātajiem papildu maksājumiem un uzliktās soda naudas, par ko šobrīd norit tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā notiek tiesāšanās par 1,7 miljonu latu nodokļu uzrēķinu Karginam un Krasovickim saistībā ar nepamatoti saņemtām nodokļu atlaidēm ziedojumiem. Tiesa pērn novembrī atcēlusi VID 2007.gada 30.novembra lēmumus par papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanu, uzdodot VID veikt 251 441 lata UIN pārrēķinu. Šis spriedums ir apstrīdēts apelācijas kārtībā, vēsta aģentūra LETA.

Bitāns norādīja, ka tad, ja administratīvās tiesvedības noslēgumā "Revertai" tiks uzlikts pienākums noteiktas summas iemaksāt valsts budžetā, tad tie kļūs par reāliem bankas zaudējumiem, ko Kargins un Krasovickis savukārt ir ar līgumu apņēmušies atlīdzināt. Šajā daļā banka lūgusi prasību arī nodrošināt, apķīlājot atbildētāju noguldījuma kontos bankā esošos naudas līdzekļus.

Savukārt 5,77 miljonu ASV dolāru (aptuveni 3 miljonu latu) parāda piedziņas prasība izriet no Kargina un Krasovicka agrāk no "Parex bankas" saņemtajiem kredītiem, kurus tie pārtrauca atmaksāt, laikā, kad tika aizsākās tiesvedības. "Reverta" līdz ar to bija spiesta šos kredīta līgumus izbeigt un piedzīt neatmaksātās kredītu summas no abiem atbildētājiem. No Kargina tiek prasīts piedzīt 4,15 miljonus eiro (2,92 miljonus latu), bet no Krasovicka – 1,62 miljonus ASV dolāru (0,52 miljonus latu), informēja Bitāns. Šajā lietā iepriekš tiesa atteikusies pieņemt Kargina un Krasovicka iesniegtos pretprasības grozījumus. Šo lēmumu nemainītu atstājusi arī AT.

Eksbaņķieri un viņu radi pret FM, bankām un privatizētājiem

Prasībā, ko Kargins un Krasovickis, kā arī Krasovicka ģimenes locekļi Georgijs un Aleksandra Krasovicki ir iesnieguši tiesā pret banku, Finanšu ministriju (FM), "Parex banku", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") un Privatizācijas aģentūru (PA), viņi lūguši atzīt par spēkā neesošu ieguldījuma līgumu un arī vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, kas parakstīta 2008.gada 2.un 3.decembrī. Tāpat par spēkā neesošām lūgts atzīt no ieguldījuma līguma izrietošās saistības - vairākus ķīlas līgumus.

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka prasības pamatā ir fakts, ka 2008.gada oktobrī, kad visā pasaulē jau aktīvi notika atbalsta sniegšana daudzām bankām, Latvijas valsts institūcijas dzīvojušas pārliecībā, ka globālā finanšu un ekonomiskā krīze valsti neskars, un Latvijā nebija sagatavota normatīvā bāze nedz komercatbalsta sniegšanai, nedz banku pārņemšanai valsts īpašumā. Visi esot apzinājušies, ka "Parex bankas" bojāeja sagraus Latvijas finanšu sistēmu, bet valsts rokās nebija mehānismu, kā to nepieļaut, un tas piespieda valsti censties parādīt, ka banka nonāks valsts rīcībā brīvprātīga darījuma rezultātā, un tieši šādos apstākļos tapa 2008.gada novembra ieguldījumu līgums, uzsvēra Grūbe.

Faktiski bankas pārņemšanai esot vajadzējis notikt uz likuma pamata, bet likums tika pieņemts tikai pēc "Parex bankas" pārņemšanas - 2008.gada 18.decembrī - un stājās spēkā 31.decembrī. Likumu tā arī sauc - "Banku pārņemšanas likums", un neviens nešaubās, ka tieši uz šā likuma bāzes bija jānotiek "Parex bankas" pārņemšanai, ja vien likums būtu bijis savlaicīgi radīts, sacīja advokāts.

Saskaņā ar šo likumu, ja akcionāri labprātīgi nenodod akcijas valstij, tad banku var pārņemt uz atsevišķa likuma pamata par valsts noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka akcionāri var par simbolisku cenu zaudēt savas akcijas, bet viņiem ar šo likumu nevar uzlikt nekādus papildu pienākumus.

Līdz ar to prasības pieteikums balstīts uz to, ka Kargins un Krasovickis nedrīkstētu tikt nostādīti sliktākā stāvoklī, kā to paredz šis likums, jo tā nav viņu vaina, ka valsts savlaicīgi nebija reaģējusi uz pasaules finanšu krīzi un nespēja likumīgi pildīt ES lēmumus. Grūbe uzsvēra, ka prasītāji savā prasībā vadīsies no speciāla likuma, kā jāpārņem bankas, un ar to pieliks punktu visām tiesvedībām un nodarījumiem.

Tiesu dzirnas sākušas malšanu

Pirmās instances civiltiesa jau "teikusi savu vārdu" un pieņēmusi spriedumu vienā no prasībām pret eksbaņķieriem, piedzenot no viņiem vairāk, nekā 3 miljonus latu. Šis spriedums gan vēl nav galīgs. Tāpat spriedums pieņemts vienā no prasībām, kas skar ne tikai pašus bijušos baņķierus, bet arī viņu radiniekus, jo banka tiesas ceļā apstrīdējusi arī viņu 2011.gadā ar dēliem noslēgtos dāvinājuma līgumus.

2011.gada augusta nogalē LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar diviem dāvinājuma līgumiem, saskaņā ar kuriem Krasovickis savam dēlam Georgijam uzdāvināja divus noguldījuma līgumus un dāvinājumu, ar kuru Kargins savam dēlam Remam uzdāvināja vienu noguldījumu. Depozītu kopējais apmērs - vairāk nekā 10 miljoni latu. Kopumā Kargins un Krasovickis dāvinājuši un cedējuši noguldījumu līgumus par aptuveni 20 miljoniem latu, kas iekļauti bankas subordinētajā kapitālā.

Tā Rīgas apgabaltiesa jau pērn pilnībā apmierinājusi bankas prasību un atzinusi par spēkā neesošu starp Karginu un viņa dēlu Remu noslēgto dāvinājuma līgumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Hipotēku banka LTV Parex banka Privatizācijas aģentūra Rīgas apgabaltiesa Valērijs Kargins Viktors Krasovickis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form