Kariņa vadītā valdība ir 40. Latvijas vēsturē un kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā šī bija visilgāk veidotā valdība, jo parlamentā pārstāvētajām partijām bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai vienotos par Ministru kabinetu.
Pēc 2018. gada oktobrī notikušajām 13. Saeima vēlēšanām parlamentā ievēlētie politiskie spēki ilgi nevarēja vienoties par Ministru prezidenta amata kandidātu. Kariņš bija trešais nominētais premjera kandidāts.
Vienlaikus Kariņa valdība šā gada janvāra sākumā kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.
Lai arī Kariņa valdībā sākotnēji strādāja pārstāvji no pieciem politiskajiem spēkiem - "Jaunās vienotības", "Jaunās konservatīvās partijas" (JKP), "Attīstībai/Par!" (AP), "KPV LV" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) – tomēr, izirstot "KPV LV", šis politiskais spēks vairs nav pārstāvēts valdībā.
Šo trīs gadu laikā mainījusies arī teju puse ministru – šajos gados ekonomikas ministra amatu zaudēja no "KPV LV" ievēlētie Ralfs Nemiro, Sandis Ģirģens un Ramona Petraviča, tāpat amatus nācās pamest AP veselības ministrei Ilze Viņķelei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, bet no JKP ievēlētā Ilga Šuplinska šķīrās no izglītības un zinātnes ministres amata.
Kariņa vadītajā valdībā patlaban strādā Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes ir finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.