Kariņš atbild 'Attīstībai/Par!' – palielināt budžeta deficītu nav saprātīgi
Foto: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz apvienības "Attīstībai/Par!" piektdien pausto ierosinājumu rast finansējumu mediķu algu pieaugumam uz nākamā gada valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina, pauž viedokli, ka tas nav saprātīgs virziens, un aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) darīt viņas tiešo darbu – sakārtot veselības aprūpes sistēmu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mediju brīfingā vēlā piektdienas pēcpusdienā Kariņš, kurš visu dienu nebija komentējis koalīcijas partnera no rīta pausto ideju, sacīja, ka ļoti labi izprot mediķus un pacientus. "Visi vēlamies, nenoliedzami, sakārtot sistēmu un, nenoliedzami, šai sistēmai ir jāturpina palielināt finansējumu. Kaut tas ir lielāks nekā pagātnē, tas nav tik liels, kāds būtu mūsu galamērķis," sacīja valdības vadītājs.

Viņš atgādināja, ka viņa vadītā valdība jau šogad un nākamajā gadā ir būtiski palielinājusi finansējumu šai nozarei.

"Tagad ir izskanējis ierosinājums, ka varam vēl vairāk palielināt finansējumu veselības aprūpes sistēmai uz budžeta deficīta rēķina. Gribu teikt, ka tas nav saprātīgs virziens. Pirmkārt, jāsaprot, kas ir budžeta deficīta palielinājums. Tas ir visas sabiedrības kopējais parāds, ko mēs palielinātu. Ja mēs to darītu, neizbēgami mēs būtu spiesti ļoti īsā laikā palielināt kādu no lielajiem nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā mēs pasliktinātu faktisko ekonomisko stāvokli trūcīgajiem cilvēkiem, kuri jau ir visvairāk apdraudēti," skaidroja Kariņš.

"Es neatbalstu valsts budžeta deficīta palielināšanu. Tas nav saprātīgs risinājums šobrīd. Tas nebūtu sabiedrības kopējās interesēs. Mūsu kopējās intereses ir, un tas jāsaprot arī katram ministram ... Viens otrs sāk pārprast, ka ministra uzdevums ir prasīt naudu, nevis darīt savu darbu. Prasīt naudu nav ministra pamata uzdevums. Veikt savus uzdevumus ir galvenais, un katrā nozarē ir jāpiedāvā veidus, kā sakārtot sistēmu – vai tā ir iekšlietu, izglītības vai veselības aprūpes sistēma," teica Kariņš.

Ministru prezidents sacīja, ka no ministres Viņķeles sagaida, lai viņa piedāvā konkrētus risinājumus, kā padarīt sistēmu efektīvāku. "Es vakar pārlasīju konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kas apstiprināts 2017. gada vasarā. Ministre arī uz to atsaucas. Tas ir pilns ar ļoti daudziem ieteikumiem, kā padarīt sistēmu efektīvāku. Tas neprasa vairāk naudas, tas prasa labāk sakārtot sistēmu. Šis ir tas darbs, kas mūsu veselības ministrei jādara," sacīja Kariņš.

Pēc viņa teiktā, valdības kopējais darbs ir strādāt tā, lai "mēs varētu arī šai nozarei nākotnē turpināt palielināt finansējumu. "Virziens ir skaidrs – finansējums ir audzis. Vai pietiek? Nē. Mēs turpināsim darbu, bet ir arī jāturpina darbs un jābūt skaidrākai rīcībai no ministres puses, kā sakārtot sistēmu," sacīja valdības vadītājs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai tas nozīmē, ka Kariņš ir neapmierināts ar ministres darbu, premjers sacīja, ka tas nav veselības ministres uzdevums ierosināt palielināt budžeta deficītu. "Aicinu pievērsties savam pamata darba uzdevumam un sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš.

"Delfi" jau ziņoja, ka apvienība "Attīstībai/Par!" nolēmusi rosināt koalīcijas partneriem rast iespēju pārskatīt nākamā gada budžeta deficītu, lai nodrošinātu likumā solītajam mediķu algu paaugstinājumam trūkstošos 60 miljonus eiro – tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā šorīt paziņoja Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP). Šo apņemšanos portālam "Delfi" apstiprināja arī apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Pēc Pavļuta teiktā, tas ir kritiski svarīgi, lai varētu pēc tam sēsties pie sarunu galda ar mediķiem par situācijas attīstību nākotnē.

60 miljoni ir 0,2% no IKP apjoma, un to var atrisināt ar dažādām metodēm. Tas nenozīmē, ka ir jāatver tikko pieņemtais budžeta likums, sacīja Pavļuts.

"Mēs esam ārkārtējos apstākļos un ārkārtējos apstākļos ir nepieciešami ārkārtēji risinājumi," "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā pauda Viņķele, atzīstot, ka apvienībai jau ātrāk būtu bijis jāizvirza "ultimatīvas prasības" par mediķu algām.

Finanšu ministrija (FM) pēc "Attīstībai/Par!" paziņojuma sniegusi savu vērtējumu, ka, palielinot pašlaik plānoto 2020. gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās Disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi. Izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām, brīdina ministrija.

Pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 20. novembrī publicēto atzinumu par 2020. gada budžetu Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020. gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija 2020. gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem.

FM atgādina, ka Latvijā 2013. gadā tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, un līdz šim tajā noteiktais nav pārkāpts. Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinēja fiskāli atbildīga kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro.

Tādējādi FM neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficītu un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt. Tas sabojās arī Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. FM aicina politikas veidotājus ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2020 Daniels Pavļuts Eiropas Komisija Eiropas Savienība Finanšu ministrija Ilze Viņķele Krišjānis Kariņš Mārtiņš Bondars Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form