Covid-19 epidēmijas laikā valsts pārvaldei ir jāstrādā attālināti, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes preses konferencē uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Piektdien valdības ārkārtas sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) kā vienu no Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem minēja attālinātā darba veicināšanu valsts pārvaldē un pašvaldībās.
Ministra ieskatā, to amatu veicējiem, kuru darbs nav saistīts ar cilvēku apkalpošanu klātienē, vajadzētu strādāt attālināti, jo valsts pārvaldē šāda iespēja tiek nodrošināta. "Te nav jāpieņem likums, bet gan mums [ministriem] savos resoros ir jāizdod rīkojums," piebilda Pūce.
Kariņš šādu priekšlikumu novērtēja kā saprātīgu, jo tam nebūs negatīva ietekme uz valsts ekonomiku, bet gan tādējādi tiks samazināta drūzmēšanās.
Tāpat premjers piebilda, ka attālinātā darba iespēja jau patlaban ir paredzēta spēkā esošajos noteikumos par epidemioloģisko drošību Covid-19 apstākļos. Minētajos noteikumos ir teikts, ka atbilstoši iespējām un darba specifikai tiek veicināta attālinātā darba veikšana, attālināta saimniecisko vai publisko pakalpojumu sniegšana un izmantošana.
Pēc valdības sēdes premjers precizēja, ka eksperti līdz nākamai nedēļai vēl precizēs konkrēto formulējumu noteikumos, lai attālinātais darbs valsts pārvaldē tiktu regulēts specifiski. "Ja nav precīzs legāls teksts, viens otrs tiek paralizēts. Bet te ir jāņem vērā veselais saprāts. Ja ir iespējams, valsts pārvaldei ir jāstrādā attālināti. Punkts! Ja kaut kas būs jāprecizē - precizēsim," uzsvēra Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pievienojās paustajam par attālinātā darba nepieciešamību valsts pārvaldē, piebilstot, ka šīs pieejas aktivizēšana ir komunikācijas jautājums. "Mums savās ministrijās un padotības iestādēs ir jāseko līdzi, vai ir izdots rīkojums, kas vēlreiz uzsver nepieciešamību strādāt attālināti," sacīja ministre.
Arī Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina piebilda, ka attālinātā darba veicināšana ir iestāžu vadītāju atbildības sfērā.
