Kariņš gatavs uzņemties valdības veidošanu; uzsāks konsultācijas ar citām partijām
Foto: DELFI

Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs gatavs uzņemties valdības veidošanu, pēc partiju apvienības valdes sēdes žurnālistiem apliecināja pats politiķis.

Pēc partiju apvienības valdes sēdes, kura ilga teju divas stundas, Kariņš sniedza paziņojumu medijiem. Viņš pauda, ka "Jaunā Vienotība" ir gatava uzsākt konsultācijas ar citiem potenciālajiem sadarbības partneriem.

Kariņš gan arī vērsa uzmanību, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav viņu nominējis kā premjera amata kandidātu.

Tāpat Valsts prezidents ar "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidātu nav pārrunājis jautājumu par iespējam aicināt tieši viņu veidot jauno Ministru kabinetu.

"Jaunā Vienotība" uz sarunām aicinās visus 13. Saeimā ievēlētos politiskos spēkus, izņemot partiju "Saskaņa".

Politiķis uzsvēra, ka loģiski būtu, ja koalīciju veidotu sešas partijas, tas nodrošinātu "īstu stabilitāti". Taču, vai tas būs iespējams, to vēl ir grūti prognozēt, ņemot vērā savilktās "sarkanās līnijas".

"Tas, kurš spēj prognozēt politiku, ir ģēnijs. Es nezinu, cik mums valstī tādu ir," pauda "Jaunās Vienotības" līderis.

"Jaunā Vienotība" sagatavos savu redzējumu un aicinās politiskos spēkus uz divpusējām sarunām.

Vēl nav zināms, kuru politisko spēku pirmo partiju apvienība aicinās uz tikšanos.

""Jaunās Vienotības" valde ir lēmusi, ka mēs esam gatavi uzsākt konsultāciju procedūru ar pārējiem eiropeiskiem spēkiem, kas Saeimā ir ievēlēti. Par to – vai ir, vai nav viens stabils vairākums, kurš varētu vienoties par kopīgi darāmiem darbiem," pēc valdes sēdes klāstīja Kariņš.

Viņš akcentēja, ka "Jaunajai Vienotībai" ir svarīgi, ka jaunā valdība ieturēs nemainīgu eiroatlantisko kursu un nodrošinās finansējumu valsts aizsardzībai. Tāpat ir svarīgi novērst identificētos trūkumus valsts finanšu pārraudzības jomā un nodrošināt fiskālo disciplīnu.

"Šādus un līdzīgus jautājums mēs ar pārējām eiropeiskām partijām gribēsim pārrunāt. No šī procesa mēs varētu saprast, vai ir iespējams, vai nav iespējams izveidot valdību, kuras vadību varētu uzņemties es," pauda "Jaunās Vienotības" līderis.

"Mūsu interese nav neko vilcināt, bet mūsu interese ir runāt jau konkrēti, tas ir viens no trūkumiem, kas pēdējā laikā ir bijis," skaidroja Kariņš. "Man mērķis, ja man būtu iespēja un ja man prezidents jebkad šādu iespēju uzticētu, būtu izveidot stabilu, ilgtspējīgu valdību."

"Es neuzskatu, ka es esmu pirmā izvēle. Es faktiski uzskatu, ka es potenciāli esmu pēdējā izvēle," secināja "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts.

"Man nav nekādu ilūziju ne par manas frakcijas lielumu, ne par manām individuālām spējām, bet ir izteikts piedāvājums no vairākām politiskām partijām."

Otrdien gatavību sākt valdības veidošanas sarunas Kariņa vadībā pauda Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts portālam "Delfi" uzsvēra, ka "Attīstībai/Par!" virzītam kandidātam nebūtu Saeimas vairākuma atbalsta. Gan Jaunā konservatīvā partija, gan "KPV LV" nav paudusi atbalstu, ka nākamais nominētais premjera amata kandidāts varētu būt no "Attīstībai/Par!", skaidroja partijas apvienības līdzpriekšsēdētājs. Šāds atbalsta trūkums neattiecas tikai uz nomināciju atsaukušo Pabriku.

"Līdz ar to, es domāju, ka pilnīgi loģiski, lai izvairītos no kaut kādas ieilgušas valdības veidošanas krīzes, ir meklēt premjera amata kandidātu no citām partijām," atzīmēja Pavļuts.

Tieši "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš varētu būt kompromisa risinājums, atzīmēja politiķis. Kariņa, kuru "Jaunā Vienotība" pirms vēlēšanām pieteica kā premjera amata kandidātu, vārds skaļi izskanēja vien otrdien, 11. decembrī.

Vairāki potenciāli sadarbības partneri jau pieļāvuši iespēju piedalīties Kariņa veidotajā valdībā, tomēr pašai "Jaunajai Vienotībai" bija nogaidoša pozīcija.

Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis pēc tikšanās ar prezidentu otrdien pauda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks uzskata, ka pēc vēlēšanām valdības veidošana jāuzņemas kādai no partijām, kuras uzvarējušas vēlēšanās. "Latvijā tās ir trīs jaunās politiskās partijas. Pašlaik divas ir mēģinājušas, vēl ir palikusi trešā," teica Latkovskis, norādot uz partiju apvienību "Attīstībai/Par!".

Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdis Uldis Augulis pauda, ka sagaida premjera amata kandidātu tieši no partiju apvienības "Attīstībai/Par!".

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form