Kariņš izsaka neuzticību Viņķelei; rīkojumu par atlaišanu parakstīs ceturtdien (plkst. 16.50)
Foto: DELFI

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien, 5. janvārī, ir izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un ir informējis par to arī valdību veidojošo partiju pārstāvjus. Ministru prezidents atbilstoši koalīcijas partiju sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/ Par" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Partiju apvienība "Attīstībai/Par" ir uzklausījusi un pieņēmusi zināšanai Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu. "Uzskatām, ka tas krīzes grūtākajā brīdī ir pārsteidzīgs un nepamatots. Krīzes pārvarēšanā veselības ministre Ilze Viņķele un "Attīstībai/Par" balstās veselības aprūpes nozares ekspertu viedoklī. "Attīstībai/Par" līdz šim un arī turpmāk iestāsies par zinātniski pamatotiem lēmumiem un nevarēs atbalstīt to pakļaušanu politiskajai konjunktūrai," teikts apvienības paziņojumā presei.

Koalīcijas līgums uzliek Ministru prezidentam pienākumu informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru ne mazāk kā divas dienas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas. Šo 48 stundu laikā partiju apvienība "Attīstībai/Par" lems par tālāko rīcību.

Ministre Viņķele savu viedokli par notikušo pauda atsevišķā preses konferencē, kas ar dažu minūšu starpību notika vienlaikus ar Kariņa preses konferenci. Viņķeles preses konferences iemesls gan bija nule tapušā vakcinācijas pret Covid-19 plāna prezentācija.

Pagaidām vietā Pabriks

Preses konferencē pēc valdošās koalīcijas partiju ārkārtas sadarbības sanāksmes Kariņš pavēstīja, ka ir izteicis neuzticību veselības ministrei Viņķelei un atbilstoši sadarbības līgumam otrdienas rītā formāli devis brīdinājumu 48 stundas iepriekš, pirms ceturtdien parakstīs demisijas pieprasījumu. Ministru prezidents sacīja, ka pēc tam veselības ministra pienākumu pildīšana tiks uzticēta aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP), līdz tiks izvirzīts un amatā apstiprināts jauns veselības ministra amata kandidāts.

"Kopš iestājās šī pandēmija, es esmu konsekventi uzstājis uz stingru un izlēmīgu rīcību Covid-19 ierobežošanā. Esmu atkārtoti sastapies ar veselības ministres pretestību. Varu minēt divus konkrētus gadījumus – masku valkāšana kā viens, vēl nozīmīgāks – Covid-19 ierobežošanas plāna ilgstoša neesamība. Mēs šodien cīnamies ar sekām tam, ka savlaicīgi nebija izstrādāts šis Covid-19 ierobežošanas plāns. Kur mēs esam šodien? Šodien mums ir nepieciešams skaidrs plāns, kā mēs vakcinēsim sabiedrību un kā mēs iziesim no krīzes. Jau trīs valdības sēdēs es esmu pacietīgi gaidījis, ka Veselības ministrija prezentēs šo konkrēto plānu. Plāns kā dokuments parādījās tikai šodien, faktiski novēloti, pat pēc paredzētā valdības sēdes sākuma. Vēl izrādās, ka tāda centrāla institūcija kā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija publiski saka, ka par šādu plānu nav informēta, lai gan viņiem paredzēta viena no centrālām lomām visā procesā. Ātri izlasot šo plānu pirmo reizi, es nekā neredzu, kā visā šajā procesā tiek iesaistītas pašvaldības," skaidroja Kariņš.

"Līdz ar to es šorīt tikos ar visiem koalīcijas partneriem un arī atsevišķi ar apvienību "Attīstībai/Par". Es aicinu "Attīstībai/Par" izvirzīt jaunu, enerģisku, spējīgu veselības ministru, kas varētu nākt un palīdzēt izvest mūs laukā no šīs situācijas – ne tikai līdz galam izstrādāt plānu, lai to varam pieņemt valdībā, bet novadīt situāciju līdz tam, ka mūsu valstī ir kopējā imunitāte un ka mēs varam atgriezties ļoti gaidītajā ikdienas režīmā," teica Kariņš preses konferencē.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai šāds solis prasīt ministra demisiju nevar novest pie valdības krišanas, Kariņš sacīja, ka pirms valdības izveidošanas pirms diviem gadiem process bija ļoti liels izaicinājums visiem iesaistītajiem. "Mēs esam piedzīvojuši ļoti dažādus laikus, un es šodien varētu teikt, ka valdība manā vērtējumā ir tik stabila, cik tā bija pirmajā dienā. Tā ir atkarīga no piecu partneru labprātīgas vēlmes turpināt sadarbību. No manas puses es esmu to teicis tieši un varu publiski paust gatavību un vēlmi turpināt savu darbu šajā valdībā un šajā koalīcijā. Aicinu partnerus izvirzīt nākamo veselības ministra amata kandidātu," norādīja Kariņš.

Detalizētāk skaidrojot savas bažas par vakcinācijas plānu, Kariņš skaidroja, ka plāns ir dokuments un ka viņam šo plānu pirmo reizi vakar naktī atsūtīja Valsts prezidents, bet Veselības ministrija uz pulksten 10, kad bija jāsākas valdības sēdei, vēl kaut ko mainīja un nebija to iesniegusi.

"Es vēl līdz šim brīdim neesmu varējis izlasīt, kāds tad tas dokuments īsti ir. Mēs kā valsts un valdība nevaram tā vairs strādāt, ka pēdējā brīdī un bez jebkādas publiskas apspriedes mēs tiekam nostādīti pilnīgi nesagatavoti. Šo plānu mēs izskatīsim valdībā ceturtdien, lai man un visiem ministriem, iesaistītajām pusēm būtu iespēja iepazīties ar plānu un ieteikt, ko mēs vēl varam uzlabot, pirms galīgi apspriest. Plānam ir jātop sadarbībā ar tiem, kas ir iesaistīti. Trīs valdības sēdes esmu pacietīgi gaidījis, kur tad ir tas dokuments, ko varam apspriest. Tagad tas pēkšņi parādās brīdī, kad jāsākas valdības sēdei. Tas ir konkrēts izaicinājums šajā jautājumā," uzskata Kariņš.

Plānu no prezidenta saņēmis, jo prezidenta rīcībā bijusi viena plāna versija no Veselības ministrijas.

Ministru prezidents neuzskata, ka veselības ministra maiņa varētu kavēt vakcinācijas procesa norisi, jo tagad plāns ir tapis, un tas jāvērtē kopā ar profesionāļiem un jāīsteno.

Kariņš atzina, ka nav valdībai iespējams strādāt, ja tik būtisks dokuments nav iepriekš publiski apspriežams. Tas nav tikai vienas nozares dokuments, bet tas ir plāns, kas vajadzīgs visai sabiedrībai un skaidro, kā mēs ar vakcinācijas palīdzību iziesim no šīs krīzes un ierobežojumiem, uzsvēra valdības vadītājs.

Kariņš arī atzina, ka "no pirmā acu uzmetiena" neesot skaidrs, kurš pieņēmis lēmumu par to, kurām vakcīnām Latvijai pieteikties, jo Eiropas Komisija visu Eiropas dalībvalstu vārdā slēdza līgumus ar ražotājiem, un tad bija katras valsts atsevišķā izvēle, uz kurām vakcīnām un kādā daudzumā pieteikties. "Kā izskatās, mūsu valsts ir visvairāk pieteikusies uz Liebritānijas ("AstraZeneca" – red.) vakcīnu, kas Eiropas Savienībā vēl nav sertificēta, bet tuvākajā laikā būs. "Pfizer", kas jau ES sertificēta, un "Moderna", kas procesā, vakcīnām Latvija pieteikusies ļoti maz, iemeslu tam es nezinu, un ir jautājums, vai mēs vēl varam šo kaut kādā veidā mainīt," skaidroja Kariņš, piebilstot, ka pirms nedēļas valdība uzzinājusi, ka Veselības ministrija bija atteikusies no papildu "Pfizer" vakcīnām, bet valdība likusi šo lēmumu mainīt un pieteikties vēl uz 100 000 vakcīnu. "Visā procesā kaut kur aizkadrā tiek pieņemti lēmumi, kas nav līdz šim celti uz valdības galda," secina valdības vadītājs.

Viņķele tviterī šo komentējusi šādi: "Nav tiesa. Ražotājs izteica piedāvājumu, VM atbildēja apstiprinoši, MK lēmumu apstiprināja. Ražotājs piedāvā papildus devas atkal, procedūra tā pati – VM saka indikatīvo "jā" un iet uz MK pēc apstiprinājuma."

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, cik bieži Kariņš personīgi runājis ar ministri Viņķeli par šiem jautājumiem, neskaitot publiskotos rīkojumus un rezolūcijas, Ministru prezidents atkārtoti uzsvēra faktu, ka šāds plāns nav bijis un ka tā ir katra ministra atbildība veikt savu darbu, un veselības ministrs nav izņēmums.

Sarunā ar žurnālistiem Kariņš atzina, ka patlaban negrasās vērtēt citu ministru, par kuru darbu publiski izskanējusi kritika, darbu, jo šobrīd valstī nav nekā svarīgāka kā visiem saprotams un skaidrs vakcinācijas plāns.

Jau ziņots, ka otrdien rīta pusē tika izplatīta neoficiāla informācija, ka Kariņš nolēmis pieprasīt ministres demisiju. Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs sarunā ar "Delfi" iepriekš apstiprināja, ka notiek valdošās koalīcijas partneru tikšanās, pēc kuras sekos paziņojums.

"Latvija jau ilgstoši cīnās ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, un esam šīs cīņas izšķirošā brīdī. Tas liek skaidri apzināties, ka vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību, ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija. Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas, un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," paziņojumā presei pirms brīfinga norādīja Ministru prezidents.

Ministru prezidents uzsver, ka vakcīnu pieejamības plāns ir nacionāla līmeņa dokuments un visas valsts prioritāte. Plānā ir jābūt atbildei uz galveno jautājumu – kā iespējami īsā laikā un nevainojami noorganizētā loģistikas un komunikācijas procesā nodrošināt vakcīnu pieejamību visai sabiedrībai.

Tam ir jānotiek loģiskā un organizētā veidā. Katra diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību. Plāna izstrādē un koordinētā īstenošanā jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti.

"Ņemot vērā visus šos apstākļus, esmu nolēmis izteikt neuzticību ministrei, par ko informēju arī koalīcijas partnerus. Valdības komandā gaidu enerģisku cilvēku ar skaidru redzējumu, kā pārliecinoši vadīt un restartēt mūsu līdzšinējo cīņu ar pandēmiju," pauda Kariņš.

Viņķele pie krēsla neturēsies

Aicināta komentēt šodien premjera izteikto neuzticību, Viņķele, rekonstruējot notikušā gaitu, medijiem atklāja, ka pati no kolēģiem uzzināja, ka premjers ir sasaucis sadarbības sanāksmi, kurā sākotnēji vēlējās runāt par vakcinācijas plānu, bet Viņķeles klātbūtne tur "nebija lietderīga".

Jautāta, kā plāno turpināt darbu un vai piekrīt izteiktajai neuzticībai, Viņķele atsaucās uz sava maģistra studiju programmas izlaidumu, kur sabiedrības veselības "izcilais speciālistu audzinātājs un skolotājs" profesors Ģirts Briģis teicis: "Saņemot šo maģistra grādu, lai kur mēs turpmāk dzīvē strādātu, mūsu alfa un omega ir sabiedrības veselība, sabiedrības veselības intereses un pierādījumos balstīti lēmumi".

Viņa uzsvēra, ka ar šo kā savu moto "ministrijā ienācu un ar šo es arī no ministrijas iziešu", jo veselības nozarē un īpaši epidemioloģiskas krīzes laikā neuzticēties ekspertiem un politiķiem sākt apšaubīt tik dziļi profesionāli, zinātniski kompetentus jautājumus kā vakcīnu iedarbīgums vai epidemiologu situācijas vērtējums, viņasprāt, ir "tiešais ceļš uz vēl dziļāku krīzi". "Acīmredzot mums šīs izpratnes ar premjeru par pieeju krīzes vadībā, proti, politiski lēmumi versus profesionāļu un ekspertu ieteikumi atšķīrās," teica Viņķele.

Aicināta komentēt Kariņa paralēlā preses konferencē pausto, ka viņš lēmumu balstījis nevis vakcinācijas plāna saturā, par ko viņš jau iepriekš bija izteicis kritiku, bet tajā, ka tas ir parādījies tik vēlu un ka par plānu bijis jālemj sēdē, kad nevienam nav bijis laika ar to iepazīties, Viņķele atbildēja: "Veselības ministrijā ir civildienesta kolēģi, eksperti, visi izcilie, brīnišķīgie profesionālie cilvēki, kas strādā SPKC, kas savu laiku velta Imunizācijas valsts padomē, strādā ar tādu slodzi, kāda pat premjeram īstenībā nav šobrīd. Lēmumu par to, kas notiek ar "Moderna" reģistrāciju, mēs gaidījām vēl vakar līdz vakaram, lai varētu precizēt un papildināt vakcinācijas plānu. Premjers vairākkārt ir teicis, ka krīzes laikā ir jāspēj mobilizēties un strādāt ļoti operatīvi. Veselības ministrija ir apliecinājums kā komanda tam, ka mēs tā arī strādājam. Manuprāt, ja patiešām ir krīze tik augstā punktā kā šobrīd, valdības kolēģiem ir jāspēj strādāt ar dokumentiem, īpaši, ja dokumentu pamatā ir jau pašu akceptēti lēmumi 1. decembrī un novērtēt aktualizāciju, kura vakcinācijas plānā ir ieviesta tādēl, ka ir nākusi klāt papildus informācija par piegādēm un potenciālajiem līgumiem."

Komentējot Kariņa pārmetumu, ka vakcinācijas plāna izstrādē nav iesaistīti ģimenes ārsti un citas iesaistītās institūcijas, Viņķele uzsvēra, ka "galvenokārt nedrīkst būt situācija, ka krīzes komandas vadītājs premjers ar saviem kareivjiem sarunājas starp sociālajiem tīkliem, kas ir nepieņemamākais visā šajā situācijā".

Viņķele norādīja, ka ar ģimenes ārstiem konsultācijas notiek nepārtraukti un kolēģi, kuri ir strādājuši pie šī plāna, ar ģimenes ārstiem ir vērtējuši un konsultējušies par to iesaisti vakcinācijā. "Latvijā ģimenes ārsti ir pilnvērtīga vakcinācijas pakalpojuma sniegšanas daļa, jo jau arī šobrīd ģimenes ārstu praksēs vakcinācija notiek," uzsvēra Viņķele.

Jautāta, vai ceturtdien Viņķele atkāpsies no ministres amata, viņa atbildēja: "Kāda var būt alternatīva, ķerties stenderēs šādos gadījumos nav labs stils un tas ir pilnīgi pret maniem principiem. Premjeram kā komandas vadītājam ir tiesības pieprasīt ministra demisiju, un mans pienākums ir šo akceptēt. Jautājums, protams, ir par vērtējumu. Uzskatu, ka tas ir premjera mēģinājums pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie tās, diplomātiski izsakoties, ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības, kas šajos sarežģītajos laikos būtu premjeram jādara. Katram, acīmredzot, ir savi komandas motivēšanas un krīzes risināšanas paņēmieni". Viņķele atturējās nosaukt potenciālā cilvēka vārdu, kurš varētu viņas vietā vadīt ministriju un turpinātu iesāktos darbus.

Levits atbalsta Kariņu

Valsts prezidents Egils Levits pēc Kariņa izteiktās neuzticības veselības ministrei Viņķelei komentējis, ka "pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju".

"Uzskatu, ka pašreizējā situācija ir jāizmanto, lai veselības nozares vadībā aicinātu cilvēku ar izpratni par valsti kopumā un specifiski par veselības nozares uzdevumiem gan šajā krīzes situācijā, gan plašākā perspektīvā. Viņam jābūt cilvēkam ar vīziju un iniciatīvu. Vissteidzīgākais, kas viņam jādara, ir sagatavot skaidru vakcinācijas plānu, kas paredz visīsākajā laikā – atkarībā tikai un vienīgi no vakcīnu piegādes Latvijā – nodrošināt lielākās iedzīvotāju daļas brīvprātīgu vakcināciju, lai dzīve pēc iespējas ātri atgrieztos normālās sliedēs," paziņojumā presei norāda Levits.

Tāpat plānam jāparedz efektīvs mehānisms, tātad konkrētu uzdevumu un atbildības sistēma, kas nodrošinās tā izpildi.

"Vēlos atgādināt savu vakardienas tikšanās laikā ar līdzšinējo veselības ministri teikto, ka adekvātam, sabiedrībai pieņemamam vakcinācijas plānam skaidri jāuzrāda, cik dienās no konkrētās vakcīnas kravas piegādes dienas attiecīgais piegādātais daudzums tiks izlietots cilvēku vakcinēšanai. Uzskatu, ka, lai gan kopš rudens mēs savas līderpozīcijas Eiropā Covid-19 vīrusa apkarošanā esam zaudējuši, taču tagad mums ir iespēja vakcinācijas procesu organizēt tā, lai šīs līderpozīcijas atkal atgūtu. Liekot valsts intereses pirmajā vietā, koalīcija Ministru prezidenta vadībā ir spējīga šo jautājumu ātri atrisināt," uzsver Levits.

Pārsteidza nesagatavotus

Otrdien, 5. janvārī, jau pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, kā iemeslu minot to, ka nebija laikus iespēja iepazīties ar sēdei iesniegtajiem dokumentiem, taču drīz vien sekoja ziņa, ka sēdes sākums pārcelts uz pulksten 15, vairs nekādu iemeslu neminot.

Informācija par veselības ministres iespējamo demisiju izskanējusi dienā, kad valdībā paredzēts lemt par turpmāku Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pagarināšanu, kā arī par detalizētu vakcinācijas pret Covid-19 plānu.

Neilgi pēc medijos publiskotās neoficiālās informācijas par Viņķeles demisijas pieprasīšanu pati ministre tviterī, atbildot uz izskanējušo informāciju, ka demisija pieprasīta, jo Jaunā konservatīvā partija (JKP) citādi draudot aiziet no koalīcijas, raksta: "Nav pie vainas JKP".

Politikas kuluāros jau ilgāku laiku netiek slēptas asas nesaskaņas starp koalīcijas partneriem par ekonomiskā atbalsta pasākumiem līdz ar ierobežojumu ieviešanu un citiem pandēmijas laika jautājumiem, tomēr avoti "Attīstībai/Par" frakcijā otrdien "Delfi" atzina, ka šīs dienas vēsts par ministres demisijas pieprasīšanu ir bijis pārsteigums.

Gan Kariņš, gan citi koalīcijas partneri pēdējā laikā publiski pauduši neapmierinātību ar vakcinācijas plāna neskaidrību. Jaunā konservatīvā partija pat panāca, ka gada pēdējā dienā Ministru prezidents un veselības ministre piedalījās šīs frakcijas attālinātā sēdē, skaidrojot savu rīcību un atbildot uz jautājumiem par vakcinācijas plānu un iecerēto rīcību.

Jau pērnā gada novembrī Kariņš intervijā žurnālam "Ir" pauda neapmierinātību ar veselības ministres darbu Covid-19 izplatības ierobežošanā. Intervijai sekoja publiska vārdu apmaiņa sociālajos medijos starp koalīcijas partneriem, taču nesaskaņas tika izlīdzinātas un publiski vairs premjers neapmierinātību nepauda.

Savukārt oktobrī sabiedrība pārliecinājās par valdības vadītāja un veselības ministres pretējiem viedokļiem par Rīgas maratona norisi. Pēc valdības steigā pieņemtā lēmuma tomēr aizliegt maratona norisi, Viņķele savas partijas "Par!" kongresā šo valdības lēmumu raksturoja kā baiļu un nedrošības uzvaru.

Pēc tam gan valdības pārstāvji atklāja, ka kopumā kopš pandēmijas sākuma maratona aizliegšana bijusi trešā reize, kad valdība lēma pretēji ekspertu ieteikumiem.

Jāatgādina gan, ka arī 2019. gada nogalē, kad koalīcija nespēja rast pilnā apmērā finansējumu solītajām mediķu algām, publiski, kā arī aizkulisēs risinājās zināms dialogs starp Kariņu un Viņķeli un viņu pārstāvētajām partijām par to, vai var labāk izmantot jau piešķirtos līdzekļus, sakārtojot un padarot pārskatāmāku atalgojuma sistēmu veselības aprūpē. "Attīstībai/Par" pat tolaik nāca klajā ar ierosinājumu šos līdzekļus mediķiem rast uz deficīta palielināšanas rēķina, pārskatot jau tikko pieņemtu 2020. gada budžetu. Kariņš šo domu noraidīja.

"Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par" attiecības īpaši saasinājušās pēdējā laikā, kad koalīcijai neizdevās vienoties par kopēju atbalstu vienam kopējam Satversmes tiesas tiesneša kandidātam, tāpēc līdz pat pēdējai vēlēšanu kārtai savā starpā sacentās tieši šo partiju virzītie kandidāti, kuri gan neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Uzņēmēji satraukti

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Ministru prezidentu un koalīciju veidojošās partijas nepieņemt pārsteidzīgu lēmumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasīšanu brīdī, kad valstī nepieciešams saglabāt politisko stabilitāti un sociālo mieru.

Vienlaikus LDDK norāda, ka svarīgi, lai vakcinēšanās norit ātri un efektīvi.

"Šobrīd kritiski svarīga loma ir sadarbībai un vienprātībai gan starp ministriem un koalīcijas partneriem, gan arī sociālajiem un sadarbības partneriem. Krīzes laikā politiskā un sociālā stabilitāte ir ļoti svarīga, jo tikai tā varam pārvarēt grūtības, lai no krīzes izietu spēcīgāki," uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Globālā pandēmija rada pārbaudījumus ne tikai veselības aprūpes sistēmai un ekonomikai kopumā, bet arī politiķu un visas sabiedrības vienotībai un vēlmei sadarboties. Šajā brīdi nozīmīga loma ir līderim, kurš spēj apvienot, ieklausīties un paļauties uz saviem sabiedrotajiem. LDDK neatbalsta veselības ministres demisiju un aicina valdību uz ciešāku un atklātāku sadarbību, teikts paziņojumā presei.

Partneri komentē izvairīgi

Jaunā konservatīvā partija (JKP) "faktiski neapšauba" Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pozīciju jautājumā par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu, aģentūrai LETA atzinis JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Politiķis uzsvēra, ka JKP respektē premjera pozīciju. "Kariņš ir kuģa kapteinis, viņam jārūpējas par to, lai kuģis peldētu pareizā virzienā. Ja viņš saprot un apzinās, ka viss nenotiek gluži tā, kā viņš to vēlētos, un ir lietas, kas prasa uzlabojumus vai restartu, tad mēs no savas puses faktiski neapšaubām Kariņa pozīciju," sacīja deputāts.

Jautāts, vai JKP atbalstīs Viņķeles demisiju, Jurašs sacīja, ka būtu jānogaida visu šodien paredzēto tikšanos rezultāti, taču "pirmšķietami" JKP ir maksimāli ieinteresēta, lai valdības darbs būtu efektīvs, koordinēts, ātrs un spējīgs ne tikai reaģēt uz visām izmaiņām, bet arī būt proaktīvs, apzinoties krīzes izaicinājumus.

"Mūsu visu interesēs ir maksimāli ātri šo pandēmiju ierobežot, maksimāli ātri īstenot vakcinācijas procesu, vakcinējot iespējami vairāk iedzīvotāju, kas ļautu ātrāk tikt vaļā no visiem ierobežojumiem un atgriezties pie normālas ekonomiskās dzīves," pauda politiķis.

Uz jautājumu par to, kas, viņaprāt, varētu būt iespējamais nākamais veselības ministrs un vai jauna ministra ievēlēšanai nepieciešamas kādas rokādes ministru portfeļu sadalījumā partiju starpā, Jurašs atbildēja, ka pagaidām par to runāt pāragri, jo jāsagaida tikšanās noslēgums un jāsaprot, kāds būs pieņemtais lēmums.

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka, lai vērtētu Viņķeles demisijas pieprasījuma pamatotību, sākumā jāsagaida oficiāls Kariņa paziņojums par to.

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens aģentūrai LETA teica, ka valdība grūtajā pandēmijas laikā pieņēmusi daudzus un dažādus sabiedrībai nesaprotamus lēmumus, tomēr partija Viņķeles jautājumā paļaujas uz premjera lēmumu un to respektēšot.

"Vai Ilzi Viņķeli noņemt no amata? Tas ir premjeram jāvērtē, jo viņš ir valdības vadītājs un kuģi vada vētras laikā. Ja premjers uzskata, ka šis ir īstais mirklis ministra maiņai un šajā amatā ielikt kādu, kas, iespējams, ir labāks, vēl nemaz nezinot, kurš tas varētu būt, tā nu gan ir premjera paša atbildība. Mēs uz sevi šādu atbildību neuzņemamies. Katra partija izvērtē savu ministru darbu un atbildīgais tomēr par to ir premjers," norādīja Pucens.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Viņķele Krišjānis Kariņš Ministru prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form