Kariņš ministriem uzdod savlaicīgi gatavoties novadu reformas ieviešanai
Foto: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) saistībā ar likumīgā spēkā stājušos Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ir izdevis rezolūciju visiem valdības ministriem līdz 1. oktobrim iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem pārkārtojumiem valsts pārvaldē administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai, portālu "Delfi" informēja valdības vadītāja preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainīsies administratīvie centri, kas jāņem vērā, organizējot un plānojot visas valsts pārvaldes darbību un funkciju īstenošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, norāda Ministru prezidents.

Pēc priekšlikumu izvērtēšanas un apkopošanas par tiem lems Ministru kabinetā.

Jau ziņots, ka ka 22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.

16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.

15. jūnijā ar Saeimas lēmumu neapmierinātās Ikšķiles novada un Varakļānu novada domes vērsušās ar lūgumu pie Valsts prezidenta neizsludināt 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form