Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav "pilnībā gandarīts" par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto plānu un risinājumiem pedagogu algu celšanai, jo uzskata, ka ministrija strādā vairāk pie mazām detaļām, neredzot kopējo ainu.
Ceturtdien tiešsaistes diskusijā ar "Jaunās vienotības" reģionālajiem līderiem premjers uz Dobeles novada partijas līdera jautājumu, kā risināt trūkstošo skolotāju jautājumu, norādīja, ka problēma ir jāskata no skolēna perspektīvas.
Kā izteicās Kariņš, viņš bažīgu dara tas, ka IZM pedagogu atalgojuma sakārtošanā lielu uzmanību vērš "sīkumiem" un vienlaikus zaudē "lielo bildi". Premjers norādīja, ka pedagogu darba slodzes un atalgojuma sakārtošanā jāņem vērā, kas ir nepieciešams skolēnam.
Premjers uzsvēra, ka skolēnam ir nepieciešams kompetents skolotājs, kurš māca vienā skolā un ir pieejams ne tikai otrdienā un trešdienā, bet arī pārējās darba dienās. Ja skolēnam ir nepieciešamība pēc konsultācijām, tad skolotājam būtu jābūt pieejamam, lai sniegtu skolēnam meklētās atbildes, piebilda premjers.
Kariņš norādīja, ka ir mēģinājis saprast IZM veidoto sistēmu skolotāju jaunajām algām, bet tomēr nespējot gūt izpratni. "Tas dod man signālu, ka nav līdz galam izstrādāts," izteicās politiķis.
Viņš piebilda, ka Latvijā ir nepieciešami spējīgi un motivēti skolotāji. Tas, ka skolotāji pie esošā atalgojuma strādā vairākas darba slodzes, ir apgrūtinājums pamatā pašiem bērniem. "Ja skolotājs nav uz vietas, tā nav vislabākā izglītības iespēja mūsu bērniem," norādīja Kariņš.
Savukārt uz Jelgavas politiķa jautājumu, vai pirmsskolas izglītības iestādes (PII) pedagogiem atalgojums būtu jāmaksā no valsts budžeta, nevis pašvaldības, Kariņš atbildēja, ka valsts var atbalstīt pašvaldības, bet ne pārņemt tās pienākumus.
Kā skaidroja premjers, valsts var palīdzēt noteikt zemāko atalgojuma likmi PII skolotājiem un palīdzēt pašvaldībām nodrošināt finansējuma atalgojuma izmaksai, bet ne pārņemt pašvaldības atbildību samaksāt atalgojumu skolotājam.
