Kariņš: palielinās karadarbības eskalācijas risks Ukrainā; Latvija nav tieši apdraudēta
Foto: Valsts kanceleja

Palielinās karadarbības eskalācijas risks Ukrainā, savukārt Latvija kā NATO dalībvalsts nav tieši apdraudēta, pirmdien, 14. februārī, preses konferencē pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Diemžēl, ņemot vērā pieaugošo Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas militārajiem manevriem, kas notiek Baltkrievijā tuvu Ukrainas robežai, zināms karadarbības eskalācijas risks Ukrainā palielinās. Risks tiešām ir augsts," secināja Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka Latvija turpina un turpinās iestāties par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un tiesībām pašai lemt savu likteni "pret interešu sfēru sadalīšanu, ko piedāvā Kremlis, atgriežoties pagātnes pasaulē".

"Latvijai kā NATO dalībvalstij tieša apdraudējuma nav, bet tas nenozīmē, ka mums nav nekāda apdraudējuma. Situācijai eskalējoties, var būt riski, kas saistās ar potenciālām bēgļu plūsmām un enerģētikas jautājumiem. Ministrija apzinās situāciju un izstrādā dažādus scenāriju. Iekšlietu ministrijai jau publiski paudusi gatavību uzņemt bēgļus no Ukrainas," klāstīja Kariņš.

Premjers norādīja uz Ārlietu ministrijas izplatīto aicinājumu Ukrainā esošajiem valsts piederīgajiem atgriezties Latvijā kamēr pastāv pastiprināti draudi.

Kariņš runu noslēdza, uzsverot, ka Latvija militārā ziņā ir labāk nedrošināta nekā jebkad agrāk, piebilstot, ka Latvijā uzturas NATO kontingents.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece informēja par sevis pārstāvētā politiskā spēka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu veikt grozījumus Enerģētikas likumā, palielinot Latvijā uzglabājamās gāzes rezerves apjomu. Muižniece atzina, ka priekšlikums koalīcijā nav guvis "tūlītēju atbalstu", bet par to trešdien, 16. februārī, spriedīs Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Jau vēstīts, ka Krievija kopš pērnā gada rudens pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežas Krievijā, kā arī dienvidos tās okupētajā Ukrainas Krimā savelk armiju un bruņutehniku, kā arī pastiprināti īsteno militārās mācības gan Krievijas faktiski kontrolētajā Piedņestrā, gan Melnajā jūrā, gan Baltkrievijā, kur arī pēdējo mēnešu laikā savilkti būtiska spēku daļa. Spēku savilkšana aizvien turpinās, un jau pērn novembrī tika lēsts, ka Krievija pie Ukrainas robežas sapulcinājusi vairāk nekā 127 000 vīru lielus spēkus.

Kremļa pārstāvji tikmēr turpina apgalvot, ka Krievija nevienu neapdraudot un apgalvojumi par pretējo esot tikai iegansts NATO spēku savilkšanai ap Krieviju. Krievijas pārstāvji arī turpina noliegt, ka tās armija jau 2014. gadā iebruka un okupēja Krimu, kā arī kopā ar Krievijas bruņotām bandām sagrāba daļu Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu, kurā kopš tā laika turpinās aktīva karadarbība.

Reaģējot uz Krievijas potenciālajiem draudiem, NATO palielinājusi karaspēka apjomus reģionā, kā arī atsevišķas Rietumvalstis sniedz Ukrainai militāru palīdzību, tomēr šī spēku koncentrācija ir salīdzinoši niecīga un vairāk simboliska norāde par gatavību, lai atturētu Krievijas uzbrukumu, kamēr Krievijas savilktie spēki un ieroči liecina par gatavošanos uzbrukumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anita Muižniece Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krievija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents NATO Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form