Foto: LETA

"Esmu strādājis ar populistiem, esmu strādājis ar nepieredzējušiem cilvēkiem, bet ar tādiem kā "Apvienotā saraksta" (AS) politiķi es vēl neesmu strādājis. Nu arī man ir kas jauns un interesants. Nevar teikt, ka garlaicīgs darbs," intervijā žurnālam "Ir" par koalīcijas sarunām jaunās valdības veidošanas procesā izteicies līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Es atzīšos – kopš mēs sākām pēc vēlēšanām runāt, es līdz galam neesmu īsti sapratis, kas ir AS mērķis, taktika vai ko viņi domā," izteicies Kariņš, kā arī norādījis, ka viņam ir "aizdomas, ka AS iekšēji notiek procesi, kurus mēs no malas neredzam. Vienu dienu viņi saka vienu lietu, otru dienu saka kaut ko citu. Tā tas šobrīd ir. Iespējams, ka tā arī turpmāk būs," intervijā žurnālam sacījis Kariņš.

Vaicāts, vai sarunās ir panākta vienošanās par atbildības sadali, Kariņš atbildējis, sakot, ka viņa izpratnē vienošanās ir panākta, taču izteicies, ka "AS ir ļoti atšķirīga izpratne, par ko mēs vispār runājam. Viņiem ir tādi atslēgas vārdi — "solidārā atbildība". Jau vairākas nedēļas mēģinu saprast, arī cilvēciski, ko viņi ar šiem vārdiem domā".

"Koalīcijas valdība pēc definīcijas nozīmē solidāru atbildību par kopā strādāšanu. Vai nu mēs strādājam kopā, vai agri vai vēlu valdība sabrūk. Nevar jau būt nesolidārās atbildības. Varbūt ir kaut kāda fundamentāla nesaprašana par valdības procesiem," viņš papildinājis.

"Esmu pārliecinājies, ka [Uldis] Pīlēna kungs nesaprot, kā darbojas Saeima, kā darbojas valdība, kā darbojas mūsu valsts pārvalde. Viņam ir iedoma, ka uzņēmums un valsts ir kaut kas līdzīgs. Bet tās ir būtiski atšķirīgas lietas. Uzņēmums ir izveidots, lai gūtu peļņu īpašniekiem. Valsts ir izveidota, lai gādātu drošību un pakalpojumus iedzīvotājiem. Uzņēmuma mērķis ir pelnīt naudu. Valsts mērķis nav pelnīt naudu. Valsts mērķis ir gādāt apstākļus, lai cilvēki varētu labi dzīvot savu dzīvi," intervijā "Ir" izteicies politiķis.

Tāpat Kariņš norādījis, ka, lai gan AS vēlas pirms galīgās vienošanās par Veselības ministrijas politisko pārraudzību "lielās līnijās" iezīmēt budžetu, nozīmīgi ir "strādāt ar četru gadu budžetu, kur varam prognozēt uz priekšu, kā veidosim lielos rāmjos finansējumu izglītībai, veselībai, lielo sociālo izdevumu vai pakalpojumu ministrijām. To mums būtu svarīgi redzēt, kā to var izdarīt".

Viņš atzinis, ka šīs ministrijas budžets nākamgad nesamazināsies, taču uzsvēris, ka svarīgi ir sakārtot visu veselības aprūpes sistēmu.

Uz jautājumu, kas ir galvenie šķēršļi virzībai uz priekšu, Kariņš atbildējis, sakot, ka tā ir "pilnīgi [atšķirīga] pieeja. Ar Nacionālo apvienību mēs esam tik ilgi kopā strādājuši, mēs viens otru pazīstam, mums nav šajā stadijā nekādu domstarpību (..) AS – es nezinu, kā to pareizi aprakstīt. Populisms neaptver to, ko es sastopu. Tā ir kaut kāda iedoma, kam nav nekāda sakara ar īstenību, kas ir vēl ārpus populisma. Populisms ir vienkāršs risinājums sarežģītām problēmām. Ieliekam vēl 10 miljonus, un visas problēmas pazudīs. Tā ir maldu domāšana. Bet te ir fundamentāla nesaprašana un nepieņemšana, kā lietas faktiski notiek".

Kariņš uzsvēris, ka viņam "ir ļoti skaidrs, kas mums valstī būtu jādara. Mums ir jāpanāk fundamentāla ekonomikas transformācija".

Kā ziņots, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Kariņš paziņoja, ka panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.
Kariņš klāstīja, ka papildus jau izskanējušajam risinājumam pie NA pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāksies jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt NA būs četri ministra posteņi - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!