Tām pašvaldībām, kuras savulaik noslēgušus neizdevīgus siltumapgādes līgumus, ir jārisina situācija ar strauji pieaugošajiem siltuma rēķiniem, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Otrdien, preses konferencē atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai valsts izstrādātie atbalsta pasākumi iedzīvotājiem energoresursu izmaksu ietekmes mazināšanai ir pietiekami, Kariņš norādīja, ka valstī ieviesti seši atbalsta pasākumi, kas tieši paredzēti mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.
Tajā pašā laikā premjers norādīja uz atsevišķām pašvaldībām, kurām nav veicies ar savulaik noslēgtiem līgumiem par siltumapgādi. Viņš piebilda, ka neviena no pašvaldībām nav konsultējusies ar valdību par minēto līgumu nosacījumiem.
"Tie, kas neveiksmīgi noslēdz līgumus, tagad cieš. Šīm pašvaldībām ir jāatrod veids, kā sniegt atbalstu iedzīvotājiem, jo tas bija pašvaldības lēmums, kas izraisīja šādu situāciju," atzina Kariņš.
Jau vēstīts, ka līdz šim politisku atbalstu guvusi virkne priekšlikumu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai. Ministru kabinets lēma mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām jau no 2021. gada novembra par 10 eiro palielināt atbalstu elektrības rēķinu segšanai, tādējādi daudzbērnu ģimenei atbalsts sasniedz 20 eiro mēnesī, bet pārējām aizsargātā lietotāja grupām – 15 eiro mēnesī.
Tāpat Ministru kabinets iepriekš atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot no 2021. gada novembra līdz 2022. gada martam izmaksāt 20 eiro pabalstu ik mēnesī senioriem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, un tiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju.
Valdība pērn atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60%, proti, līdz 7,55 eiro par megavatstundu. Iepriekš tika prognozēts, ka OIK likme šogad būs 12,61 eiro par MWh.
