Kariņš piedāvā valdību veidot bez ZZS; NA sola demogrāfijas lietu ministra posteni (plkst. 15.36)
Foto: LETA

Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš piedāvājis potenciālajiem sadarbības partneriem veidot valdību no pieciem politiskajiem spēkiem: "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!", "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP), žurnālistiem pēc partijas valdes sēdes pirmdien apstiprināja pats politiķis.

Pēc "Jaunās Vienotības" valdes sēdes Kariņš atzina, ka situācija nav viegla un pretrunas politisko spēku starpā vēl joprojām pastāv, tāpēc topošo valdību varētu veidot piecas partijas, nevis, kā sākotnēji iecerēts, sešas. Līdz ar to plānots, ka ārpus valdības paliks gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan partija "Saskaņa".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlētos arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt JKP – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Pēc "Jaunās Vienotības" piedāvātā redzējuma "Attīstībai/Par!" atbildētu par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju.

Savukārt Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats, kā arī īpašu uzdevumu ministra demogrāfijas lietās amats.

Plānots, ka Ministru prezidenta biedri būs tieslietu ministrs, kā arī aizsardzības ministrs.

Līdz trešdienai Kariņš gaidīs atbildes no pārējiem politiskajiem spēkiem, vai viņus apmierina izteiktais piedāvājums.

Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Artuss Kaimiņš Kariņa izteikto piedāvājumu vērtē kā pieticīgu, taču atbalstāmu. "KPV LV" redz, kā īstenot savas ieceres caur šīm ministrijām. Kandidāti konkrētajiem amatiem politiskajam spēkam ir, taču tos vēl publiski nenosauks.

"Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts atzina, ka gan viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan citiem bija jāatsakās no savām iecerēm. "Attīstībai/Par!" iepriekš izteica vēlmi pārraudzīt Finanšu ministriju, taču to grib paturēt pati "Jaunā Vienotība".

Pavļuts atzina, ka ar Kariņa izteikto piedāvājumu "var iet uz priekšu". "Šis piedāvājums, mūsuprāt, ir diezgan sabalansēts un, mūsuprāt, cienījams," uzsvēra politiķis.

Jau pirmdienas vakarā "Attīstībai/Par!" biedri pulcēsies uz sēdi, lai pārrunātu izteikto piedāvājumu, kā arī personas, kuras varētu virzīt uz šiem amatiem.

Lai gan NA valde nav lēmusi par personālijām, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece apstiprināja, ka kultūras ministra amatam varētu virzīt Daci Melbārdi, savukārt īpašu uzdevumu ministra demogrāfijas lietās amatam – Imantu Parādnieku.

Arī JKP līderis Jānis Bordāns atzina, ka "Jaunās Vienotības" piedāvājums ir "labs pamats" tālākām sarunām, taču par atsevišķām detaļām atbildības jomu sadalījumā jaunajā valdībā vēl būtu jādiskutē. Viņš neatklāja, kas tās tieši ir par "detaļām", uzsverot, ka vispirms tās ir jāpārrunā ar pašu Kariņu.

JKP ir vairāki kandidāti, kurus varētu virzīt uz politiskajam spēkam piedāvātājiem ministru posteņiem. Partijas līderis izvairījās konkrētus vēl saukt. Jāatgādina, ka iepriekš jau izskanējis, ka viņu satiksmes ministra amata kandidāts varētu būt Tālis Linkaits. JKP savā priekšvēlēšanu programmā kā tieslietu un iekšlietu ministra amata kandidāte bija pieteikusi Jutu Strīķi. Taču arī pats Bordāns būtu ar mieru atkārtoti kļūt par tieslietu ministru, pirmdien apliecināja politiķis.

Savukārt ZZS, kura Kariņa piedāvātajā modelī palikusi opozīcijā, valdes priekšsēdētājs Armands Krauze portālam "Delfi" uzsvēra, ja ZZS strādās opozīcijā, tā būs spēcīga opozīcija. "Sekosim līdzi, kā pildīs priekšvēlēšanu nereālos solījumus. Priekšvēlēšanu laikā bija daudz melu, piemēram, no JKP puses. Neļausim maldināt sabiedrību un būsim stingra opozīcija, kas atmaskos sasolītos melus," pauda Krauze.

Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks 11. decembrī, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija. Visas partijas pagājušās darba nedēļas izskaņā pieteica savas vēlmes uz ministrijām.

Pats Vējonis ir apliecinājis, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam.

Tags

13. Saeima Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš

Comment Form