Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rēķinās ar 61 balss lielu atbalstu topošajai valdībai, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņoja pats Kariņš.

Jau vēstīts, ka pirmdien Saeimas "KPV LV" frakcijas sēdē lemts par politiskā spēka dalību Kariņa valdībā. 11 deputāti balsoja "par" un četri balsoja "pret". Aldis Gobzems balsojumā nepiedalījās, jo frakcijas sēdi neapmeklēja. Taču viņš jau iepriekš paziņoja, ka Kariņa valdību neatbalstīs.

Lai gan frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs un viņa biedrs Artuss Kaimiņš atteicās atklāt, kuri deputāti balsojuši "pret" Kariņa valdību, visticamāk, viņu vidū bija Linda Liepiņa, Didzis Šmits un Karina Sprūde. Šie deputāti jau iepriekš paziņoja, ka topošo valdību neatbalstīs. Tikmēr LTV ziņo, ka Kariņa neatbalstītāju lokam pievienojies arī deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

Līdz ar to par Kariņa valdību balsos 61 Saeimas deputāts. Visi Nacionālās apvienības, "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Jaunās konservatīvās partijas deputāti un 11 no 16 "KPV LV" parlamentāriešiem.

Plānots, ka Kariņa biroju vadīs līdzšinējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks, savukārt viens no viņa padomniekiem būs iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts Imants Parādnieks. Viņš būs padomnieks demogrāfijas jautājumos.

Premjera amata kandidāts ar prezidentu pārrunājis virkni lietu. Sarunas gaitā Kariņš nav no Vējoņa sadzirdējis nedz bažas, nedz iebildumu.

Jau ziņots, ka jaunveidojamās valdības darba sanāksmē pirmdienas rītā ir pabeigts darbs pie valdības deklarācijas, sadarbības līguma un fiskālās disciplīnas līguma.

Plānots, ka trešdienas rītā jaunās valdības pārstāvji pulcēsies Saeimā, lai parakstītu visus sadarbības dokumentus. Pēc dokumentu parakstīšanas varētu sekot Saeimas balsojums par valdību.

Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata uzņemsies atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partija "KPV LV" uzņemsies rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunā konservatīvā partija – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
Iekšlietu ministrs būs Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Ralfs Nemiro ("KPV LV"), labklājības – Ramona Petraviča ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministre būs Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA atbildēs par Kultūras ministriju un Zemkopības ministriju. Kultūras ministres amatā turpinās būt Dace Melbārde (NA), savukārt zemkopības ministra amatu ieņems Kaspars Gerhards (NA).

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Vējonis 7. janvārī pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēma uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Jāatgādina, ka jau sešpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!