Baltijas valstis no Krievijai noteiktajām sankcijām ir cietušas vistiešāk un ātrāk, bet tas nemazina mūsu apņēmību turpināt pastiprināt sankcijas, piektdien, 9. decembrī, preses konferencē pēc Baltijas Ministru padomes sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas premjers uzsvēra, ka Baltijas valstis ir vienotas uzskatā, ka pret Krieviju ir jāvērš aizvien stingrākas sankcijas, kā arī no sabiedrotajiem jāprasa sniegt palīdzību Ukrainai.
"Baltijas valstis bijušas avangardā, prasot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, tāpat esam avangardā, sniedzot palīdzību Ukrainai. Baltijas valstis no šīm sankcijām ir cietušas vistiešāk un ātrāk, bet tas nav mazinājis mūsu apņēmību turpināt pastiprināt sankcijas. As ar savu piemēru pierādījuši, ka ka nav jābaidās, bet ir jāatbalsta Ukraina, nevis jādomā par šķietamu labumu, paturot atvērtas saites ar Krieviju," sacīja Latvijas premjers.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir jāuzvar, jo "mūsu mērķis ir lauzt Krievijas imperiālistisko domāšanu".
Savukārt Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa uzsvēra, ka runas par mieru vai pamieru Krievijas izraisītajā karā ir pārsteidzīgas.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte sacīja, ka Vladimirs Putins patlaban ir iepauzējis karadarbību un Krievijas armija pārgrupē spēkus. Viņa piekrita kolēģu sacītajam, ka ir jāpaplašina sankcijas pret Krieviju un jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Baltijas valstu vienotību pēc 24. februāra, kas Krievija iebruka Ukrainā, Šimonīte uzsvēra, ka visu trīs valstu attiecības kopš kara sākuma nav mainījušās, jo "mēs daudz ko esam darījuši, darām un darīsim kopā".
Vienlaikus viņa izcēla personību nozīmi spēcīgu attiecību pamatā. "Attiecību dinamiku nosaka personības, kādas ir šajās attiecībās. Mūsu attiecības ir lieliskas ne tikai politiski un formāli. Es abus premjerus saucu par draugiem," uzsvēra Lietuvas premjerministre.
Arī Kallasa atzina, ka šī gada laikā visu trīs Baltijas valstu līderi ir daudz vairāk sazinājušies. "24. februārī, kad sākās karš, mans pirmais zvans bija Ingrīdai, bet otrs Krišjānim," piebilda Kallasa.
Savukārt Kariņš atzina, ka pēc kara sākuma Latvija, Lietuva, Igaunija un arī Polija ir kļuvušas par līderēm Eiropā, pirmkārt, sniedzot atbalstu Ukrainai, otrkārt, argumentējot nepieciešamību vērst sankcijas pret Krieviju, kā arī darbojoties kā Eiropas Savienības un NATO valstu reakcijas virzītājspēks. "Mēs esam tie, kas palīdz noturēt kursu," secināja Kariņš.
Baltijas valstu līderi arī vienojušies, ka katra valsts apņemas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.
Tikšanās laikā Baltijas premjerministri pārrunāja turpmāko atbalstu Ukrainai gan starptautiskajās organizācijās, gan divpusējo palīdzību, gan arī Ukrainas bēgļu uzņemšanu. Tāpat līderi sprieda par Krievijas saukšanu pie atbildības un nākamo Eiropas Savienības sankciju izstrādi.
Līderi turpināja darbu pie NATO klātbūtnes pastiprināšanas mūsu reģionā, īpašu uzmanību pievēršot NATO Madrides samita lēmumu ieviešanai. Darba kārtībā bija arī reģionālās sadarbības jautājumi enerģētikā un Rail Baltica projekta ieviešana.
Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
