Laimdotai Straujumai (V), veidojot jauno valdību, nav ne svaiga sabiedrības dotā mandāta, ne jaunu cilvēku, un šādā situācijā viņai ir "jāsaliek kopā koalīcija un jāsadala amati", aģentūrai LETA valdības veidošanas procesu vērtēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V). "Straujumai jāmīca tie paši māli", kādi tie pēdējos trīs gadus bija demisionējušajam premjeram Valdim Dombrovskim (V), piebilda politiķis.
Kariņa skatījumā, daudzās citās Eiropas valstīs, ja premjers būtu atkāpies vai būtu spiests atkāpties, būtu tiesības vai pat pienākums izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, lai sabiedrība ievēlē jaunus vai tos pašus deputātus un jauna valdība tiek veidota ar jaunu mandātu.
Kariņam Dombrovska demisija no Ministru prezidenta amata bijusi tikpat negaidīta kā "Maxima" traģēdija Zolitūdē pērnā gada 21.novembrī. Kāds Kariņa kolēģis, EP deputāts no Francijas teicis, ka viņš nevar iedomāties, ka Francijas premjerministrs atkāptos, "pat ja Parīzē sagrūtu Eifeļa tornis". Arī Kariņš ir pārliecināts, ka ne premjers Dombrovskis, ne valdība kopumā nenes atbildību par kādas konkrētas ēkas celtniecību, tās izturību un izmantotajiem materiāliem, turklāt kopš 2009.gada likums skaidri nosaka, ka būvniecība simtprocentīgi atrodas attiecīgās pašvaldības un tās būvinspekcijas kompetencē. Tomēr vienlaicīgi Kariņš atzina, ka Dombrovska demisija ir mazinājusi emocionālo spriedzi sabiedrībā, kas valdīja pēc Zolitūdes traģēdijas, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību.
EP deputāts kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku un premjera padomnieku Intu Dālderi bija viens no trim "Vienotības" premjera amata kandidātiem, ko Valsts prezidents Andris Bērziņš noraidīja, īpaši nepaskaidrojot iemeslus. Kariņš apgalvoja, ka pie Valsts rezidenta devies ne jau "kompānijas pēc", viņam esot savs piedāvājums jaunas valdības darbības programmai, ko eiroparlāmietis būtu gatavs realizēt nākamajos deviņos mēnešos. Kariņš uzsvēra, ka ir jāturpina Dombrovska budžeta politika, tāpēc viņš ir gandarīts, ka to sola darīt Straujuma.
Tāpat valdībai ir arī jātiek galā ar būvniecības procesu sakārtošanu, lai arī viņš nav pārliecināts, ka būtu būtiski jāpalielina prasības būvniecībā. Pēc Kariņa domām, būvniecības nozarē būtu jāpāriet no papīru kontroles uz faktisko kontroli būvobjektos uz vietas.
Kariņš arī vēlētos, lai nākamajos deviņos mēnešos sāktos pārmaiņas izglītības sistēmā, kas būtu vērstas uz sabiedrības saliedēšanu. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir visiem bērniem jānodrošina vienāda valsts apmaksāta izglītība valsts valodā, domā Kariņš. "Ir jābrīnās, ka pret Latviju vēl nav iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā par to, ka mēs diskriminējam krievvalodīgo bērnus, sūtot viņus imigrantu skolās, kur viņi kaut kā apgūst valsts valodu, bet ir izslēgti no latviskās kultūras un vēsturiskās telpas aprites, ko latviešu bērni apgūst jau ģimenē," izteicās Kariņš. Tas, pēc Kariņa domām, veicina kašķēšanos dažādu tautību cilvēku un politiķu starpā.