Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis viedoklis, ka varētu atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu presei un grāmatām, izriet no viņa teiktā intervijā žurnāla "Ir" šīsnedēļas numurā.
Uz jautājumu, vai atbalstītu vai ierosinātu atjaunot 5% PVN likmi presei un grāmatām, Kariņš intervijā atbild: "Es to varu atbalstīt. Man tieši vakardien bija saruna ar finanšu ministru, un finanšu ministrs man piedāvāja, ka šis ir virziens, kurā mums būtu jāiet, un tas ir jāieliek iekšā diskusijā par budžetu. Vai tas ir labākais vai vienīgais virziens — neesmu par to pārliecināts. Es meklēšu labāko veidu, kā nozari atbalstīt. Ja šis ir labākais, tam būs mans atbalsts. Ja ir kas vēl labāks, tad es to atbalstīšu."
Arī Valsts prezidents Egils Levits vēl šonedēļ uzrunā Saeimai pavasara sesijas noslēgumā, runājot par mediju nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, atgādināja, ka ir aicinājis samazināt pievienotās vērtības nodokli uz 5 %. "Tas ir ierasts līdzeklis daudzās valstīs, kā stiprināt mediju un grāmatniecības attīstību," teica Levits.
Levits šī gada 1. februārī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, finanšu ministram un kultūras ministram, uzsverot atbalsta nepieciešamību latviešu oriģinālliteratūras un drukāto mediju pieejamībai. "Latviešu oriģinālliteratūra un grāmatniecība ir viens no svarīgiem latviešu valodas ilgtspējas pamatelementiem. Savukārt kvalitatīvi mediji nodrošina demokrātisko diskursu publiskajā telpā," norādīja Levits.
Valsts prezidents vēstulē aicināja Ministru kabinetu sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, kā arī iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei un to abonentmaksai.
"Lai radītu un izplatītu latviešu kultūras saturu un veicinātu latviešu valodas attīstību, valsts konstitucionāls pienākums ir rast risinājumu, kas sekmētu latviešu oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu pieejamību sabiedrībā. Tas prasa ne tikai atbilstošas valsts politikas izstrādi, bet arī atbilstošu finanšu instrumentu piemērošanu attiecīgajām nozarēm," uzsver Levits.
Valsts prezidents vēstulē pamatoja, ka "latviešu oriģinālliteratūra un grāmatniecība sniedz būtisku ieguldījumu latviešu valodas attīstībā un ir izglītības pamatprasmes – lasītprasmes – svarīgākais indikators. Tādējādi valsts pienākums ir veikt mērķtiecīgus pasākumus un sniegt atbalstu latviešu oriģinālliteratūrai un grāmatniecībai, kas veido izglītotu, radošu, lojālu un uz latviešu valodas un kultūras pamata saliedētu Latvijas sabiedrību".
Valsts prezidents arī uzsvēra elektronisko un drukāto masu informācijas līdzekļu būtisko darbu Latvijas demokrātiskā diskursa telpas funkcionēšanas nodrošināšanā, taču piebilda "Tāpat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā to ilgtspēja var tikt apdraudēta ekonomisko faktoru dēļ. Elektroniskie un drukātie masu informācijas līdzekļi Latvijā nevar pastāvēt tikai uz komerciālās bāzes, bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū, kur pieprasījums pēc drukātajiem masu informācijas līdzekļiem ir proporcionāli lielāks, taču to piegādes izmaksas ir augstākas."
Valsts prezidents uzskata, ka pašreizējais atbalsts grāmatniecības nozarei un masu informācijas līdzekļiem ar PVN samazināto likmi 12% apmērā ir nepietiekams latviešu oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu ilgtspējai. "Te nepieciešama valsts atsaucība un efektīvs atbalsts šīm Latvijas valsts un latviešu nācijas ilgtspējai būtiskajām nozarēm," vēstīja Levits.
Jau ziņots, ka maija nogalē tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) tikās ar grāmatniecības nozares pārstāvjiem, un panāca vienošanos, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) rosinās noteikt samazināto PVN likmi grāmatniecībai jau no 2022. gada.
Vienlaikus maija nogalē, tiekoties ar Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāvjiem, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) apliecināja, ka pilnībā atbalsta Valsts prezidenta aicinājumu veicināt latviešu oriģinālliteratūras izdošanu un pieejamību.
Kā informēja Finanšu ministrijā, ministrs uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt latviešu valodu un veicināt tās attīstību. Tāpat Reirs piekrīt, ka valsts valodas politikai mērķtiecīgi jāveicina kvalitatīva satura valsts valodā pieejamība. Tikšanās laikā finanšu ministrs arīdzan norādīja, ka ir gatavs atbalstīt konstruktīvus risinājumus, kas sniegtu nepieciešamo atbalstu latviešu grāmatniecībai, un gaida priekšlikumus no par kultūrpolitikas veidošanu valstī atbildīgās Kultūras ministrijas (KM).
Reirs atzina, ka ir nepieciešams risinājums oriģinālliteratūras atbalstam, un mudināja grāmatniecības nozares pārstāvjus sadarboties ar KM, meklējot saskarsmes punktus un izstrādājot priekšlikumus.
Maija beigās Latvijas Grāmatizdevēju asociācija uzsāka akciju, dāvinot ministrijām Latvijas izdevniecību izdotas dažādu žanru un nozaru grāmatas. Akcijas "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi!" mērķis ir informēt valdību par kritisko situāciju grāmatizdevēju nozarē, lūgt atbalstu un atgādināt, ka ir nepieciešama politiskā izšķiršanās, lai iepriekšējo sarunu gaitā panāktās vienošanās starp nozari un ministrijām beidzot tiktu ieviestas dzīvē.
Akcijas ietvaros Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas un nozares pārstāvji dosies uz visām Latvijas ministrijām, lai dāvinātu 13 Latvijas izdevēju dažādu žanru un nozaru grāmatas, tā simboliski norādot uz nelielās grāmatizdevēju nozares neatsveramo lomu izglītotas sabiedrības veidošanā un speciālistu sagatavošanā.
