Vislabākā sabiedroto atbilde uz Krievijas agresīvo ārpolitiku ir stingra Eiropas Savienības (ES) un NATO vienotība, NATO Austrumu flanga militāra stiprināšana un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, ceturtdien un piektdien tikšanās laikā ar ES līderiem Briselē un Beļģijā uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš ceturtdien kopā ar Baltijas līderiem - Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurš informēja par savu šīsnedēļas vizīšu Maskavā un Kijevā rezultātiem. Tāpat Kariņš piedalījās ES valstu vadītāju neformālā sanāksmē par aktuālo drošības situāciju Eiropā.
Savukārt piektdien Latvijas premjers tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu.
Tikšanos laikā tika pārrunāta drošības situācija reģionā saistībā ar Krievijas militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām un diplomātisku risinājumu meklējumiem saspīlējuma mazināšanai.
Vienlaikus Ministru prezidents 17. februārī piedalījās sestajā ES un Āfrikas Savienības samitā un tā laikā notiekošā apaļā galda diskusijā par cīņu ar klimata pārmaiņām, enerģētiku, digitalizāciju un savienojamību.
Samita mērķis bija vienoties par kopīgu ilgtermiņa attīstības redzējumu, kas balstīts uz līdzvērtīgu partnerību. ES un Āfrikas Savienības līderu sanāksmē tika plaši diskutēts par ekonomiskās sadarbības iespēju paplašināšanu.
Samita laikā tika prezentēta ES investīciju pakotne infrastruktūras projektu attīstībai un dažādu spēju stiprināšanai, kā arī strukturālo reformu atbalstam.
Kariņš pauda, ka arī Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības paplašināšanā ar Āfrikas valstīm, jo īpaši, tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas un digitalizācija.