Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.
Traģiskākie notikumi togad risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki - Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko - un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
1991.gada 13.janvāra vakarā Rīgā sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Manifestācija, Rasmusens, ugunskuri - ieskats iepriekšējo gadu pasākumos
2014.gadā barikāžu laikus valsts augstākās amatpersonas atcerējās pie Saeimas nama un tā iekšienē, kur toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) tikās ar barikāžu laika žurnālistiem. Pēc tam sanākušie pie ugunskura mielojās ar putru.
2013.gada 20.janvārī, 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā Doma laukumā risinājās Atmodas manifestācija "Par tautas dzīvību!", kurā piedalījās vairāki simti cilvēku. Šajā manifestācijā izskanēja aicinājumi ievērot kristīgās vērtības un glābt valsti.
2012.gada pasākumos, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā, 1991.gada barikāžu dalībniekus godināja gan Latvijas augstākās amatpersonas, gan arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
2011.gadā, kad apritēja 20 gadi kopš barikāžu laika, Rīgā un Latvijā tika rīkoti daudzi pasākumi - ziedu nolikšana, ugunskuri, kā arī ekumenisks dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā. No rīta skolās notika vēstures stunda, kas bija veltīta barikāžu atcerei. Plkst.10 Doma laukumā tika iedegts barikāžu atceres ugunskurs, kā arī visās Latvijas pilsētās un novados cilvēki tika aicināti iedegt atceres ugunskurus. Pusdienas laikā plkst.12 Saeimā risinājās barikāžu atcerei veltīta sēde.
Karogi, ugunskuri, koncerts - kā Rīgā barikāžu atceres dienu atzīmēs šogad
Līdz ar Rīgas domes izpilddirektora lēmumu otrdien, 20.janvārī, 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, laikā no plkst. 7 līdz 20, pie Rīgas domes, tās struktūrvienību, tai pakļauto izpildinstitūciju, iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību ēkām, kā arī pie pašvaldībai piederošām dzīvojamām ēkām jāpaceļ Latvijas karogs.
Atceroties vēsturiskos notikumus, jau plkst. 10 ugunskurs tiks iedegts Doma laukumā. Tā iedegšanā paredzējusi piedalīties Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kā arī 12.Saeimas deputāti. Vēlāk valsts prezidents Andris Bērziņš paredzējis piedalīties ziedu nolikšanas ceremonijā II Meža kapos, bet plkst. 16 - nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā.
Jau no plkst. 11 līdz 17 blakus ugunskuram Doma laukumā būs apskatāma 1991. gada barikāžu muzeja muzeobusa atvērtā ekspozīcija. Plkst. 16:30 barikāžu piemiņas ugunskuru paredzēts iedegt Saeimas nama pagalmā, kur kopā ar klātesošajiem, baudot putru un tēju, amatpersonas paredzējušas dalīties atmiņās par 1991.gada janvāra dienu notikumiem.
Mūrniece plkst. 11 svinīgā pasākumā Saeima nama Dzeltenajā zālē barikāžu dalībniekiem pasniegs Pateicības rakstus. Apbalvojums par parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, kā arī ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā piešķirts 30 barikāžu aizstāvjiem no Cēsīm, Jelgavas novada Platones un Vircavas pagastiem, Jūrmalas, Tukuma un Tukuma novada Tumes pagasta, bet pēcpusdienā Mūrniece uz tikšanos Saeimas namā aicinājusi 1991.gada janvāra barikāžu laikā strādājušos žurnālistus - vairāk nekā 170 barikāžu laika mediju pārstāvjus, kuri 1991.gadā iesaistījās vēsturisko notikumu atspoguļošanā.
1991.gada barikāžu laika notikumu atcere katra gada janvārī ir ikgadējs Saeimas pasākums. Televīzijā, radio un laikrakstos strādājošajiem tajā laikā bija nozīmīga loma Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu, tādēļ tikšanās ar tā vēsturiskā laika žurnālistiem ir viena no tradīcijām, kas iedibināta 8.Saeimas laikā.
Plkst. 16:30 atceres pasākums paredzēts arī pie Rīgas domes. Tajā plānojuši piedalīties Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, barikāžu notikumos bojāgājušo tuvinieki un tā laika vadošie Iekšlietu ministrijas un Rīgas milicijas darbinieki, kā arī Barikāžu fonda locekļi un Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvji.
Plkst. 18 Rīgas Domā plānots koncerts "Klātbūtne", kurā skanēs Knuta Skujenieka dzeja un Goran Goras koncertprogramma "Mosties", kā arī video projekcijās atklāsies barikāžu dalībnieku portreti un ģimeņu stāsti. Koncertā piedalīsies aktieri Egils Melbārdis, Andris Bulis, Ģirts Liuziniks un Mārtiņš Vilsons.
Pasākumu laikā - satiksmes ierobežojumi
Barikāžu atceres pasākumu laikā Rīgā noteikti satiksmes ierobežojumi: no plkst.7 līdz 16.30 aizliegta transportlīdzekļu, izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus, Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, apstāšanās un stāvēšana Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā jeb Bastejkalna pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai.
No plkst.7 līdz 16.30 aizliegts apstāties un stāvēt Rīgas II Meža kapu autostāvvietā, no plkst.10 līdz 20 - Doma laukumā, savukārt no plkst.8 līdz 17 aizliegums noteikts Reimersa ielas kreisajā pusē, 50 metru posmā no Raiņa bulvāra virzienā uz Kalpaka bulvāri, kā arī Raiņa bulvārī pie ēkas Nr.6.
No plkst.13.45 līdz 15.30 tiks ierobežota vai nepieciešamības gadījumā slēgta gājēju kustība laukumā pie Brīvības pieminekļa un no plkst.15.15 līdz 16.30 nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme Gaujas ielas posmā no Čiekurkalna 1.garās līnijas līdz Rīgas II Meža kapiem.
Tāpat 20.janvārī tiks slēgtas uzņēmuma "Rīgas satiksme" pārvaldījumā esošās maksas autostāvvietas iepriekšminētajos ielu posmos norādītajā laikā.
Nepieciešamības gadījumā atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu.