Krievijas īstenotais karš Ukrainā mudina vienādi domājošus politiskos spēkus apvienoties un meklēt risinājumus ekonomikas un sociālajiem izaicinājumiem, tāpēc politiskais spēks "Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) ir gatavs startēt 14. Saeimas vēlēšanās kopā ar citām partijām, lai īstenotu moderna konservatīvisma politiku.
Šādas tēzes sestdien, 28. maijā, izskanēja LRA kongresā, kas aizritēja Krievijas īstenotā kara Ukrainā zīmē.
Pasākumu atklāja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš pateicās Latvijai par sniegto atbalstu Ukrainai, lai tā spētu sevi aizstāvēt. Tāpat vēstnieks norādīja uz prokremliskās korupcijas graujošo ietekmi uz politiku.
Ar uzrunu uzstājās uzņēmējs, arhitekts Uldis Pīlēns, kurš ir līdzdibinātājs jaunam politiskam spēkam, kurā iesaistīsies arī LRA. Uzņēmējs uzsvēra, ka Krievijas sāktais karš ir trauksmes zvans, lai mudinātu cilvēkus nākt uz Saeimas vēlēšanām un parlamentā neielaistu Kremļa aģentus.
Uzņēmējs norādīja, ka jaunā situācija pasaulē liek mobilizēt cilvēkus un domāt par jaunu Latvijas tautsaimniecības un sociālo struktūru. "Tiksim pāri krīzei, ko izraisījis Putns ar savu bandu," uzsvēra Pīlēns.
Arī LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns politiskā spēka biedriem atzina, ka Krievijas sāktais karš mainījis pilnīgi visu, tas maina domāšanu un prioritātes. Politiķis sacīja, ka priekšplānā ir jāizvirza nācijas un valsts vērtības, nevis individuālās vērtības, ko viņš raksturoja kā modernā konservatīvisma piemēru.
Uzrunā Smiltēns arī skāra jautājumu par iedzīvotāju zemo aktivitāti vēlēšanās, ko veicina zemā uzticēšanās parlamentam, kas attiecīgi veicina populismu. Lai to mainītu, politiķis rosināja Latvijā pāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, proti, 50 Saeimas deputātus varētu ievēlēt no apgabaliem. Smiltēna ieskatā, tas veicinās deputātu atbildību vēlētāju priekšā.
LRA vadītājs atgādināja, ka 13. Saeimas vēlēšanās politiskais spēks kandidēja ar mērķi cīnīties pret "populistiem un vairāk solītājiem". Eiropas Parlamenta vēlēšanās LRA kandidēja, lai "izsviestu ārā Tatjanu Ždanoku", kas tomēr neizdevās. Rīgas domes vēlēšanās LRA stratēģiskais mērķis bijis "izsviest no Rīgas prokremliskos spēkus", kas esot izdevies.
Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanā, Smiltēns norādīja uz nepieciešamību apvienot spēkus ar citiem politiskajiem spēkiem. Viņš pauda pārliecību, ka LRA nākamajā Saeima būs varas kodolā, lai risinātu aktuālās problēmas.
Iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās LRA guva 4,14% vēlētāju balsu, ar kurām nepietika lai iekļūtu parlamentā.
Šī gada aprīļa beigās un maija sākumā pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtītās aptaujas dati liecina, ka pagaidām LRA nav nepieciešamo balsu, lai iekļūtu nākamajā Saeimā. Uz jautājumu "Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru partiju jūs balsotu?" tikai 2,4% respondentu pauda atbalstu LRA.
Šā gada 10. maijā LRA pavēstīja, ka tā kopā ar Latvijas Zaļo partiju un Liepājas partiju pievienosies patlaban izveides procesā esošajai biedrībai ar pagaidu nosaukumu "Latvijas apvienotais saraksts". Viens no tās dibinātājiem ir uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Jau ziņots, ka 2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
