Kārtējā protestā pret pāreju uz mācībām valsts valodā sanākušie sola sūdzēties Krievijai
Foto: LETA

Bijušās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas vadītās partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) kārtējā protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās trešdien ir ieradušies vairāki simti cilvēku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā novēroja aģentūra LETA, gājienā no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz Rīgas pilij devās daži simti cilvēku, taču tā gaitā protestētāju skaits pieauga līdz aptuveni 1000. Gājiena priekšgalā bija LKS līdere Ždanoka un EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS). Tāpat gājienā piedalījās virkne redzamāko prokrievisko aktīvistu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan šajā laikā nebija Rīgas pilī, jo atrodas komandējumā ASV.

Gājienu ievadīja seši bundzinieki un plakāti, uz kuriem rakstīts "Neaizmirsīsim! Nepiedosim!". Protestētājiem līdzi bija daudzi plakāti, kuros pausta kritika Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kā arī izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V). Protestētājiem rokās bija Krievijas karogs, kā arī karogs Georga lentītes krāsās. Krievu skolu aizstāvji arī mutvārdos izteica asu kritiku valsts varai, solot "pat gadu desmitu un simtus" cīnīties par savu taisnību.

Krievu skolu aizstāvji pasākumā pauda apņemšanos sūdzēties Krievijai par uzņēmumiem, kas atbalsta "latviešu partijas". Krievu skolu aizstāvji uzsvēra, ka viņu palīgs jautājumā par izglītības valodu Latvijā ir Krievija, kura savukārt iepriekš biedēja Latviju ar ekonomiskām sankcijām.

"Mēs palīdzēsim Krievijai!" teica protestētāju pārstāvis, skaidrojot, ka tikšot izveidots "melnais saraksts" ar uzņēmumiem, kas atbalsta "latviešu partijas".

Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents Lieldienu brīvdienās izsludināja grozījumus abos likumos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Krievija Raimonds Vējonis Tatjana Ždanoka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form