Foto: F64

Kvoruma trūkuma dēļ ceturtdienas, 16. jūnija, Saeimas sēdes dienaskārtībā tomēr netika iekļauts Civilās savienības likumprojekts (CSL).

Atsevišķi koalīcijas deputāti rosināja ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut CSL izskatīšanu galīgajā lasījumā, tomēr vairums Saeimas deputātu nepiedalījās balsojumā.

Likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes dienaskārtībā atbalstīja 35 deputāti no nedaudz vairāk kā 80 deputātiem, kas bija reģistrējušies parlamenta sēdē.

Lai Saeima būtu lemttiesīga, balsojumā bija jāpiedalās vismaz 50 deputātiem.

Līdzīga situācija bija 2. jūnijā, kad kvoruma trūkuma dēļ Saeima nelēma par Civilās savienības likumu galīgajā lasījumā.

Toreiz atsevišķi opozīcijas deputāti pauda bažas, ka 18. maijā notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.

Ņemot vērā bažas "balss pirkšanu", partija "Saskaņa" paziņoja, ka tā nepiedalīsies balsojumā par likumu un aicināja regulējumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā Saeimas sasaukumā.

Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc resoriskās pārbaudes pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo iestāde nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Iestāde neguva pierādījumus, ka amatpersonas būtu īstenojušas kukuļošanu vai tirgošanos ar ietekmi.

Neskatoties uz to, "Saskaņa" paziņoja, ka tai nav pamata mainīt nostāju nepiedalīties balsojumos par Civilās savienības likumprojektu.

Civilās savienības likumprojektu trešajā lasījumā varētu skatīt rudenī.

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

TM ieskatā, ar Civilās savienības likuma pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības.

Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (K) vadītā TM izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, kas Saeimā nonāca šā gada februārī, kad to skatīja parlamentā izveidotā darba grupa Satversmes tiesas sprieduma izpildei. Par likumprojekta virzību Saeimā tika noteikta Juridiskā komisija.

Civilās savienības likuma pieņemšanu veicināja fakts, ka tam atbalstu pauda partija "Konservatīvie", tādējādi izpelnoties citu politisko spēku kritiku.

Skatot likumprojektu Saeimas Juridiskajā komisijā, atsevišķi deputāti mēģināja novilcināt vai apturēt jaunā regulējuma pieņemšanu. Piemēram, lai arī viens no jaunā regulējuma mērķiem ir noteikt viena dzimuma pāru tiesības, atsevišķi deputāti rosināja likumā neparedzēt viena dzimuma pāriem iespēju slēgt civilo savienību.

Tāpat tika rosināts mainīt likuma nosaukumu un mērķi, to veidojot kā ģimeņu atbalsta likumu, kā arī opozīcija rosināja noteikt likuma spēkā stāšanās laiku – 2039. gada 1. janvāri. Neviens no šiem priekšlikumiem neguva atbalstu.

Likums paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.

Likums nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.

Tāpat likumā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.

Regulējums arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.

Likumā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējums arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.

No regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.

Bija plānots, ka Civilās savienības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī. TM šādu termiņu pamatoja ar faktu, ka ir nepieciešams veikt grozījumus arī virknē citu tiesību aktu, piemēram, Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civilprocesa likumā, kā arī attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!