Foto: PantherMedia/Scanpix
Ar 1.janvāri stājas spēkā izmaiņas vairākos likumos, kas skar visdažādākās jomas – gan pensijas un pabalstus, gan veselības aprūpi, gan nodokļu politiku. Likumu izmaiņas skars gan ārzemēs strādājošos, gan Latvijas austrumu pierobežā dzīvojošos, kuri līdz šim reizi dienā varēja doties uz Krieviju vai Baltkrieviju pēc akcīzes precēm. Tāpat lielai daļai iedzīvotāju būs jāiesniedz sākumdeklarācijas, kurās fiksēts mantiskais stāvoklis pagājušā gada 31.decembrī pulksten 24.00, savukārt politiskās partijas sāks daļēji saņemt finansējumu no valsts budžeta.

Tāpēc portāls "Delfi" saviem lasītājiem Jaunajā gadā piedāvā apkopojumu par būtiskākajiem grozījumiem normatīvajos, kas ir spēkā ar 2012.gada sākumu.

Sākot ar 1.janvāri nepiešķirs piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā.

Tiesības uz invaliditātes pensiju turpmāk būs personām, kurām nav piešķirta vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, vai kuras nav sasniegušas pensijas vecumu.

Iespēja priekšlaicīgi pensionēties tiek saglabāta līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka arī šogad un nākamgad cilvēki no 60 gadiem varēs pieprasīt vecuma pensiju divus gadus ātrāk, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Līdz nākamā gada beigām saglabāts atvieglojums pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai. Tas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.-1999.) tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan vidējā alga valstī šajā periodā.

Tāpat līdz nākamā gada beigām pagarināta iespēja no ātrāka vecuma pieprasīt vecuma pensiju par darbu sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos, kā arī smagos un kaitīgos darba apstākļos. Šis vecums no katra gada 1.jūlija pakāpeniski tiks paaugstināts par pusgadu, līdz sasniegs vispārējo pensionēšanās vecumu. Iespēja pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk no šī gada sākuma ir izslēgta.

Vecuma pensiju minimālie apmēri šogad nemainās – tie nevar būt mazāki par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2011.gadā – vispārīgā gadījumā 45 lati). Cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 20 gadiem minimālā vecuma pensija ir 49,50 lati, no 21 līdz 30 gadiem - 58,50 lati, no 31 līdz 40 gadiem - 67,50 lati, bet ar apdrošināšanas stāžu no 41 gada un vairāk minimālā vecuma pensija ir 76,50 lati.

Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā noteiktas tiesības uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā arī pārdzīvojušajam laulātajam, kurš saņem izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienas pensiju likumiem.

Cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)", sasniedzot pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas vietā turpmāk tiks piešķirta vecuma pensija. Normatīvajos aktos tas jau ir noteikts attiecībā uz izdienas pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un speciālajiem izdienas pensiju likumiem.

Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts no 1.janvāra, tas tiks izmaksāts saskaņā ar kārtību, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.jūlijam. Pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem ieskaitot maksās četrus mēnešus, ar stāžu no 10 līdz 19 gadiem – pusgadu, bet ar stāžu no 20 gadiem – 9 mēnešus.

Turpmāk 15 gadu veci jaunieši, kas mācās pamatskolā vai vidusskolā, izņemot vakarskolu, nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu.

Tiesības uz vecāku pabalstu turpmāk saglabāsies arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai bērna kopšanas atvaļinājuma vai uz bērna kopšanas laiku piešķirta bezalgas atvaļinājuma laikā izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.

Maternitātes un paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdzšinējo 100% vietā.

Visu šo gadu valsts 50% apmērā līdzfinansēs pašvaldību iztērētos līdzekļus garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta nodrošināšanai. Savukārt līdzfinansējumu 20% apmērā no dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem valsts nodrošinās līdz 30.aprīlim.

Vecāku pabalstu, ģimenes valsts pabalstu, bezdarbnieka stipendiju ņems vērā, izvērtējot klienta materiālo situāciju. Savukārt līdzdarbības pienākumus mērķtiecīgāk pielāgos klientu dažādo situāciju risināšanai.

Ģimenes valsts pabalsts līdz šī gada beigām saglabāsies 8 latu apmērā.

Cilvēki, kuri veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, no šī gada ir apdrošināmi pensiju un invaliditātes apdrošināšanai. Savukārt patentmaksātāji, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, ir apdrošināmi pensiju apdrošināšanai.

Maksātnespējas procesa administratoram maksātnespējas procesa laikā būs tiesības iesniegt un precizēt darba devēja ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Par cilvēkiem, kuri pašvaldībās veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, no valsts pamatbudžeta tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 20% apmērā no 50 latiem pensiju apdrošināšanai. Tādejādi iepriekš minētais periods tiks ņemts vērā apdrošināšanas stāža aprēķinā vecuma pensijai.

Šogad mainās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem - pašnodarbinātajiem, strādājošiem pensionāriem un invalīdiem un citiem.

Darba ņēmējiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem piešķirta valsts vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, šogad obligāto iemaksu likme būs 30,30%, kur darba devējs maksās 20,80%, bet darba ņēmējs – 9,50%. Darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem-valsts speciālās pensijas saņēmējiem šogad iemaksu likme būs 32,82%, kur darba devējs maksās 22,53%, bet darba ņēmējs – 10,29%.

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2012.gadā noteikta 32,46% apmērā no darba ienākumiem. Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme šogad būs 26,74%. Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem nav piešķirta valsts vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai šogad noteikta 33,18%.

Strādājošajiem obligātās sociālās iemaksas tāpat kā pērn būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem – 24,09% maksās darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

No janvāra otrās puses bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaicīgi pensionējušies un bez darba ir vismaz sešus mēnešus.

Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos. Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā.

Valsts nodrošinās atbalstu bezdarbnieku atalgojumam un valsts sociālo apdrošināšanu pensijām. Tāpat valsts segs izdevumus par obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un par viņu apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Valsts arī nodrošinās dotāciju pasākuma darbu koordinētājam 90 latu apmērā.

Pašvaldībām līdz 1.aprīlim būs jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra par iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem, kā arī par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

Minimālā mēneša darba alga tāpat kā pērn būs 200 lati.

Uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamajiem komercdarbības veidiem, ja tajos ir vairāk par pieciem darbiniekiem, darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu vairāk nevarēs veikt speciālisti, kuriem nav augstākā izglītība darba aizsardzībā. To varēs darīt, tikai piesaistot kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos, vai arī nodarbinot uzņēmumā darba aizsardzības speciālistu, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

Gadu mijā stājas spēkā ilgi tapušais sākumdeklarēšanas likums, kas nosaka, ka fiziskajām personām ir pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00.

Deklarēšanas pienākums ir spēkā, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.

Deklarācijā uzrādītā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latus, būs jāiemaksā kredītiestādē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.

Lai arī mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāsniedz no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam, mantiskais stāvoklis, kas būs jānorāda deklarācijā, ir jāfiksē uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.00, paredz likums.

Tā sauktās "nulles deklarēšanās" prasības attieksies uz tiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, kuri ir Latvijas rezidenti un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  • Ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  • Latvijā iegūts nekustamais īpašums vai tā daļas gadījumā, ja uz to nav nostiprinātas īpašuma tiesības un to kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis;
  • Īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam. Vēl būs jādeklarē īpašumā ārvalstīs esošās kapitāla daļas neatkarīgi no to vērtības;
  • Īpašumā Latvijā ir finanšu instrumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam. Tāpat būs jādeklarē ārvalstīs piederoši finanšu instrumenti neatkarīgi no to vērtības;
  • Skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) visu uzkrāto līdzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegti aizdevumi vai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpašums (lieta vai lietu kopība), kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šo īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Likums paredz iespēju fiziskām personām legalizēt ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un par kuriem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šādiem iepriekš nedeklarētiem ienākumiem tiks piemērota nodokļa likme 15% apmērā.

Ar 1.janvāri stājas spēkā vairākos nodokļu likumos, taču Finanšu ministrija apgalvo, ka veiktās izmaiņas nodokļu politikā Latvijas iedzīvotājus būtiski neskars, "ja vien iedzīvotāji nenodarbojas ar azartspēlēm un regulāru akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm".

Pieaug azartspēļu nodokļi

Ar janvāri stāsies spēkā grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, paredzot palielināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par 15%.

Grozījumu mērķis ir paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 10 560 uz 12 144 latiem par ruleti (cilindriskās spēles) un kāršu un kauliņu spēli – par katru galdu gadā. Savukārt videospēlēm un mehāniskiem automātiem tiks palielināta nodokļa likme par katra automāta spēles vietu no 1920 uz 2208 latiem gadā.

Dubultota finanšu stabilitātes nodeva

Ar 1.janvāri stājas spēkā grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā, paredzot paaugstināt nodevas likmi no 0,036 uz 0,072 procentiem ar mērķi visas sabiedrības interesēs nodrošināt "drošības spilvenu" banku krīzes gadījumā, skaidro FM. Grozījums likumā ir šī gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākums.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka situācijā, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pēctaksācijas periodā.

Tāpat grozījumi paredz, ka par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem var būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki, proti, fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists.

1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, saskaņā ar kuriem mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs. Turpmāk akcīzes preču daudzumu, ko no Krievijas vai Baltkrievijas savam patēriņam fiziska persona drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumu veikšanas, varēs ievest ne biežāk kā reizi nedēļā, nevis reizi dienā, kā tas bija līdz šim.

Sākot ar 1.janvāri, fiziska persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumu samaksas reizi septiņās dienās ar jebkāda veida transportlīdzekli, izņemot aviotransportu, drīkstēs ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas; vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22% vai divus litrus alkoholisko dzērienu ar spirta saturu zem 22% un četrus litrus nedzirkstošā vīna, un 16 litrus alus.

Ne biežāk kā reizi nedēļā bez muitas maksājumu veikšanas drīkstēs ievest arī degvielu, kas atrodas transportlīdzekļa standarta tvertnē, un 10 litrus pārvietojamā tvertnē. Lai nedēļas periodā degvielas ievešanai vairakkārt netiktu izmantots viens un tas pats transportlīdzeklis, mainoties tikai automašīnas vadītājiem, minētais nosacījums attiecas gan uz konkrētu fizisko personu, gan uz konkrētu sauszemes bezsliežu transportlīdzekli, kas nav komerciāls transportlīdzeklis.

Savukārt ar aviotransportu no trešās valsts personiskajā bagāžā bez muitas maksājumu veikšanas ne biežāk kā reizi nedēļā drīkstēs ievest 200 cigaretes vai 100 cigarillas, vai 50 cigārus, vai 250 gramus smēķējamās tabakas; vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22% vai divus litrus alkoholisko dzērienu ar spirta saturu zem 22% un četrus litrus nedzirkstošā vīna, un 16 litrus alus.

Ievedot Latvijā degvielu, cigaretes vai alkoholu biežāk nekā reizi nedēļā vai arī pārsniedzot noteikto daudzumu, preces ir jādeklarē un jāmaksā attiecīgie nodokļi – akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.

Stingrāki akcīzes preču ievešanas biežuma ierobežojumi noteikti, lai samazinātu galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas bez nodokļu samaksas ievesto akcīzes preču apjomu, tādējādi samazinot nelikumīgas komercdarbības risku, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa objekta noteikšanā, piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli.

Lai novērstu situāciju, kad daļai iedzīvotāju NĪN kļūst neatbilstošs maksātspējai, grozījumi pašvaldībām paredz tiesības šogad ierobežot nodokļa apmēra pieauguma piemērošanu zemei, tai skaitā nosakot arī ierobežojuma procentuālo apmēru, skaidro FM.

No šī gada vienkāršota ienākumu deklarēšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir jādara obligāti. Ienākumu deklarācijā iedzīvotājiem būs jānorāda tikai tā informācija, kas nav pieejama citās valsts informācijas sistēmās. Pārējās ziņas nodokļu administrācijai pašai būs jāiegūst no citiem valsts reģistriem.

Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz individuālajiem uzņēmējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī ārvalstīs strādājošajiem un iedzīvotājiem, kas papildus darba algai saņēmuši autoratlīdzību.

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka jaunā ienākumu deklarēšanas kārtība tiek uzsākta šī gada 1.janvārī un to piemēros ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

No 1.janvāra mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) uzlikšanas kārtība personām, kas gūst algota darba ienākumus ārvalstīs. Saskaņā ar grozījumiem likumā par IIN nodoklis nebūs jāmaksā par algota darba ienākumiem, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija. Šāda kārtība attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2011.gadā.

Tādējādi ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs pienākums segt starpību starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm mītnes zemē un Latvijā.

Grozījumi likumā arī paredz daļēju nodokļa amnestiju: par darba ienākumiem ārvalstīs, ja tie gūti laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam, būs jāmaksā 5% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Attiecībā uz personām, kas par iepriekšējo triju gadu laikā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem nodokli nomaksājušas pēc 25% likmes, noteikts, ka, iesniedzot precizētu deklarāciju, ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli.

Ar grozījumiem precizētas likuma normas, skaidri formulējot atbrīvojumu no aplikšanas ar IIN arī citās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs saņemtos, no šo valstu budžeta izmaksātos pabalstus. Tādējādi tiks novērsta iespējamā atšķirīgā attieksme pret pabalstiem, kas izmaksāti no Latvijas budžeta un citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu budžetiem.

Lai novērstu, ka pēc sava rakstura līdzīgam ienākumam - ienākumam no kapitāla un ienākumam no īpašuma – tiek piemērots atšķirīgs nodokļa režīms, likuma grozījumi paredz, ka ienākums no īpašuma, piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un atzīti saimnieciskās darbības izdevumi, tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un arī aplikts ar nodokli pēc 10% likmes.

Ienākumu no metāllūžņu atsavināšanas apliks ar 10% IIN, ko ieturēs ienākuma izmaksas vietā.

Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, likumā iekļauta arī norma, kas paredz pielīdzināt mikrouzņēmuma sniegtos darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus personāla nomai, ja pakalpojumi atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, un personāla nomniekam uzlikt pienākumu vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma.

Grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN) nosaka, ka PVN par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā no šī gada aprēķinās un maksās pakalpojuma saņēmējs, nevis sniedzējs, kā tas bija līdz šim.

Paredzams, ka tādējādi tiks ierobežota krāpšanās būvniecības nozarē, kad negodīgi nodokļu maksātāji iesaistās mākslīgi izveidotās darījumu shēmās, lai izkrāptu PVN no valsts budžeta, skaidro Finanšu ministrija.

Reversā PVN maksāšanas kārtība attieksies uz būvlaukuma sagatavošanu, būvobjekta pagaidu būvju būvēšanu un nojaukšanu, būves nulles cikla izbūvi, būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju būvēšanu, konstrukciju un iekārtu, piemēram, logu un durvju ielikšanu, liftu uzstādīšanu, ventilācijas un apkures sistēmu uzstādīšanu un montāžu.

Minētā kārtība būs piemērojama attiecībā uz līgumiem par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgti pēc šī gada 1. janvāra. Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2011.gada 31.decembrim, kā arī attiecībā uz valsts vai pašvaldības iestāžu vai pašvaldību noslēgtajiem līgumiem par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, "reversā" PVN maksāšanas kārtība būs piemērojama, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Sākot ar šo gadu, politiskās partijas tiks daļēji finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, paredz grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Valsts finansējumu varēs piešķirt tām partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būs ieguvušas vairāk par diviem procentiem vēlētāju balsu. Plānots, ka par katru iegūto balsi partijas saņems 50 santīmus. Par naudas piešķiršanu lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Valsts budžeta finansējums nebūs pieejams, ja partija būs sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu. Tāpat naudu nevarēs saņemt partija, kas gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nebūs norādījusi darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.

No 1.janvāra tiek ieviesta jauna kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču izrakstīšanas kārtība, kas veidota ar mērķi veicināt lētāku līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamo zāļu izrakstīšanu, informē Veselības ministrija (VM).

Turpmāk ārsts uz receptes izrakstīs attiecīgajai diagnozei paredzēto zāļu vispārīgo nosaukumu, ja pacients pirmo reizi saņems konkrētai diagnozei paredzētās kompensējamās zāles. Savukārt aptiekā farmaceits izsniegs lētākās attiecīgā vispārīgā nosaukuma zāles. Vispārīgais nosaukums ir aktīvās vielas nosaukums, un tieši aktīvā viela ir tā, kas ārstē konkrēto slimību, skaidro VM.

Saistībā ar kompensācijas kārtības izmaiņām jaunais kompensējamo zāļu saraksts būs spēkā ar 1.februāri. Parasti saraksts tiek pārskatīts un atjaunots reizi pusgadā – 1.janvārī un 1.jūlijā.

Ja aptiekā izsniegtās lētākās zāles nesniegs vēlamo terapeitisko efektu, tad ārsts varēs izrakstīt citas zāles, sākot ar nākamajām lētākajām attiecīgā vispārīgā nosaukuma zālēm. Nacionālais veselības dienests par jauno kārtību ir informējis gan farmaceitus, gan ārstus, klāsta VM.

Pacientiem, kas līdz šim jau saņēmuši kompensējamās zāles kādai konkrētai diagnozei, zāļu izrakstīšanas kārtība tai paliks tāda pati kā iepriekš, proti, ārsts varēs izrakstīt konkrētu zāļu nosaukumu.

VM atgādina, ka atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra valsts šādos gadījumos kompensē lētākās no zālēm ar līdzvērtīgu efektivitāti 50, 75 vai 100% apmērā. Ja pacientam ir izvēlētas dārgākas zāles, starpība starp lētākām un dārgākām jāsedz pašam pacientam, tāpēc VM aicina pacientus apspriest ar ārstu lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu lietošanas iespēju.

Tāpat šogad pacienta līdzmaksājuma kompensācija tiks attiecināta uz trūcīgajām personām, bet netiks turpināti līdz šim bijušie atvieglojumi iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 latiem mēnesī.

Saeimas preses dienests un Finanšu ministrija informē par vēl dažiem grozījumiem likumos, kas stājas spēkā šī gada sākumā.

Zemesgrāmatu tiesnešiem plašākas pilnvaras

Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesā būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanu saistītas lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Atvieglojumi mazajām biedrībām un nodibinājumiem

1.janvārī stājas spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas nosaka, ka tās biedrības un nodibinājumi, kuru saimnieciskie darījumi gadā nepārsniedz 25 tūkstošus latu, savu grāmatvedību varēs kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Gada pārskatam, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, būs jāsagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskata daļa un ziedojumu un dāvinājumu pārskats.

Šāda kārtība mazajām biedrībām un nodibinājumiem atvieglos grāmatvedības kārtošanu, kā arī samazinās administratīvās procedūras un izmaksas. Vienkāršā ieraksta sistēma attieksies uz pārskatiem par 2012.gadu un turpmākajiem gadiem.

Pabalsta izmaksa karavīriem

No 1.janvāra karavīriem izmaksās iepriekš apturēto izdienas pabalstu – papildu atlīdzību saistībā ar profesionālā dienesta līguma pagarināšanu, paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tādējādi mazināsies apmācītu un kvalificētu speciālistu aizplūšana no dienesta.

Atsakās no enerģētikas tirgus dalībnieku licencēšanas

Grozījumi Enerģētikas likumā no jaunā gada paredz atteikties no elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju licencēšanas, tā vietā ieviešot vienotu reģistru, ko veidos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Valsts uzņēmumos atkal atļautas prēmijas

Ar 1.janvāri spēku zaudē likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām noteiktie ierobežojumi par prēmiju un naudas balvu izmaksu, līdz ar to kapitālsabiedrības varēs no šī gada atsākt prēmēt un materiāli stimulēt savas amatpersonas un darbiniekus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!