Valsts augstākās amatpersonas sākušas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt deklarācijas par 2017. gadu. Kā pirmais jau 16. februārī to izdarījis Guntis Kalniņš (ZZS), bet no ministriem šogad naskākais bijis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš deklarāciju iesniedzis 1. martā, liecina VID sniegtā informācija.
Kā katru gadu, ari šogad valsts amatpersonām deklarācijas jāiesniedz no februāra vidus līdz aprīļa sākumam. Pēc VID datiem kārtējā gada deklarācija par 2017. gadu ir jāsniedz 57 676 valsts amatpersonām, tostarp arī 122 valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas deputātiem, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem.
Kā otrais no Saeimas deputātiem 20. februārī deklarāciju par 2017. gadu iesniedzis deputāts Boriss Cilevičs (S). Vēl februārī deklarācijas iesnieguši Inese Laizāne (NA), Kārlis Krēsliņš (NA) un Ainārs Mežulis (ZZS). Savukārt marta sākumā to izdarījuši Ingmārs Līdaka (ZZS), Aleksandrs Jakimovs (S), Aleksandrs Kiršteins (NA), Mārtiņš Šics (LRA) un Juris Šulcs (V).
VID trešdien, 14. martā, publicētā informācija liecina, ka līdz šim deklarācijas iesniegušas 19 767 valsts amatpersonas.
Izanalizējot saņemtās deklarācijas, VID ir konstatējis, ka daļā no tām atkārtojas vairākas līdzīgas kļūdas – netiek norādīti papildus valsts amatpersonas amatam ieņemtie amati un/vai noslēgtie uzņēmuma līgumi, netiek norādīts lietošanā esošs nekustamais īpašums, gadījumā, ja 2017. gadā valsts amatpersona ir sākusi lietot jaunu automobili – iegādājusies, iznomājusi vai tamlīdzīgi, deklarācijā netiek norādīts, kas noticis ar iepriekšējo automobili.
Tāpat amatpersonas nenorāda automobiļa vai arī cita kustama vai nekustama īpašuma pārdošanas rezultātā gūtos ienākumus, gadījumā, ja valsts amatpersonai 2017. gadā ir izveidojušās parādsaistības – ņemts aizdevums, taču deklarācijā šis darījums netiek norādīts, kā arī netiek pieprasīta informācija no valsts reģistra par amatpersonas radiniekiem.
VID aicina visas tās valsts amatpersonas, kuras vēl tikai gatavojas iesniegt deklarāciju, pievērst īpašu uzmanību šiem deklarācijas punktiem un neskaidrību gadījumā konsultēties ar VID valsts amatpersonu datu administrēšanas speciālistiem, lai izvairītos no šādām vai jebkurām citām kļūdām.
Jau iesniegtās deklarācijas iespējams precizēt viena mēneša laikā pēc tam, kad iesniegtā deklarācija publiskota VID tīmekļvietnē esošajā Publiskojamo datu bāzē. Lai precizētu iesniegto deklarāciju, amatpersonai ir jāvēršas VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un jāpamato precizējumu nepieciešamība.
Pagaidām VID Publiskojamo datu bāzē pieejamas vien Kalniņa, Cileviča, Krēsliņa un Mežuļa deklarācijas, ar kurām piedāvā iepazīties portāls "Delfi".
Kalniņa ienākumi pērn bijuši 54 372 eiro, ko veido Saeimas maksātā alga – 36 961 eiro, 250 eiro, kas saņemti no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), 683 eiro, kas saņemti no SIA "Ošukalns" kā ienākumi no saimnieciskās darbības, Lauku Atbalsta dienesta maksātie 5367 eiro, kā arī 11 111 eiro SIA "Armiks" maksātās dividendes. Kalniņam pieder 2000 šī uzņēmuma kapitāla daļas 2800 eiro vērtībā.
AS "Swedbank" uzkrāti 19 906 eiro. Kalniņa lietošanā ir 2016. gadā ražota "VW Passat" markas automašīna. Deputātam pieder dzīvoklis Rīgā, divi zemesgabali un ēka Jēkabpilī, kā arī zemesgabals Kūku pagastā. Šajā pagastā esoša būve deklarēta kā kopīpašums.
Kalniņš deklarējis valdes locekļa amatu mednieku klubā "Lāči".
Cileviča ienākumi pērn bijuši 41 977 eiro. Saeimas maksātā alga bijusi 36 155 eiro, "European Centre for Minority Issues" maksātais honorārs bijis 350 eiro, "Equal Rights Trust" maksātais honorārs bijis 5000 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksātais pabalsts bijis 461 eiro. AS "SEB banka", kur Cilevičs uzkrājis 1300 eiro un 25 070 eiro, maksātās dividendes – nepilni 12 eiro.
Viņam pieder 2007. gadā ražota "Mazda" markas automašīna, 1000 ieguldījumu fondu daļas 6375 eiro vērtībā, dzīvoklis un kā "pārējie" deklarēts īpašums Rīgā.
Deklarēts arī amats partijas "Saskaņa" valdē.
Krēsliņa ienākumi pērn bijuši 63 352 eiro. Saeimas maksātā alga bijusi 41 313 eiro, Latvijas Jūras akadēmijas maksātā alga bijusi 3318 eiro, AS "SEB atklātais pensiju fonds" samaksājis 2500 eiro, AS "PrivatBank" maksātie procenti bijuši 0,45 eiro, VSAA maksātā pensija – 16 198 eiro un AS "BlueOrange Bank" maksātie procenti bijuši 23 eiro.
Deputāta parādsaistības bijušas 14 650 eiro. Viņa lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, kā arī kāds īpašums Annas pagastā.
Krēsliņš paralēli Saeimas deputāta amatam, bijis profesors Latvijas Jūras akadēmijā, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, kā arī darbojies Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas valdē un Latvijas Ģenerāļu klubā.
Deputāts Mežulis pērn guvis 51 300 eiro ienākumus. Saeimas maksātā alga bijusi 39 200 eiro, Pierīgas pašvaldību apvienības maksātā alga – 12 100 eiro, bet AS "SEB banka" maksātie procenti bijuši 0,17 eiro.
Viņam pieder 2009. gada "Audi Q5" markas automašīna, zeme Smiltenes pagastā, bet viņa lietošanā ir kāda būve Smiltenē.
Mežulis deklarējis valdes locekļa amatu Pierīgas pašvaldību apvienībā, futbola klubā "Smiltene", Latvijas Volejbola federācijā un Latvijas Zemnieku savienībā.
