'Kas notiek, kad ārstniecības personas nav pieejamas' – mediķi gatavojas protestam
Foto: LETA

"Sabiedrībai parādīsim, kas notiek tajā brīdī, kad ārstniecības personas nav pieejamas ārstniecības iestādēs" – par Latvijas Jauno ārstu asociācijas protesta akcijas pirmo vilni teic organizācijas vadītājs Kārlis Rācenis. Akcija nebūšot streiks, taču precīzāku informāciju asociācija sniegs otrdien gaidāmajā preses konferencē.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece pieļāva, ka varētu rīkot akciju "Viena diena bez ārsta", kas gan neattieksies uz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas protesta akcijas organizēšot divos viļņos, pirmais iecerēts līdz valsts budžeta pieņemšanai un, ja to nepieņems protesta akciju rīkotāju pieprasītajā apmērā, tad sekos otrais vilnis.

Ceturtdien LĀB telpās notikušajā sanāksmē sprieda par šīm un citām iespējamām mediķu protesta akcijām saistībā ar procentuāli pret iekšzemes kopproduktu plānoto finansējuma samazinājumu veselības aprūpes nozarei. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no LĀB, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA,) Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas.

"Mēs visi vienojāmies par kopīgu strādāšanu, par to, ka mēs mēģināsim pārliecināt domāt citādāk par veselības aprūpi. Jo veselības aprūpe ir kritiskā situācijā, un, ja netiks mainīta politika, attieksme pret šo tautsaimniecības nozari, situācija būs vēl kritiskāka," pēc sanāksmes žurnālistiem norādīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Aicināts lūgt skaidrot Latvijas Jauno ārstu asociācijas iecerēto protesta akciju, kurā parādīs," kas tad notiek tajā brīdī, kad ārstniecības personas nav pieejamas ārstniecības iestādēs," organizācijas vadītājs Rācenis portālam "Delfi" vien norādīja, ka tas nebūs streiks, ka par to skaidros 29. oktobrī, un "tie nav tikai rezidenti, bet arī sanitāri un māsas".

Par akciju "Viena diena bez ārsta" organizācijas vēl spriedīs, "Delfi" sacīja Aizsilniece. "Mēs šajā dienā plānojam organizēt sapulci, un ārstus šajā dienā aicināsim ņemt bezalgas atvaļinājumu, lai saprastu, kā tas ir. Taču neatstāsim neatliekamo medicīnisko palīdzību bez ārstiem," viņa skaidroja ieceri un piebilda, ka šobrīd jaunie ārsti brauc projām no Latvijas ar lielu sparu, un situācija ir kritiska.

Latvijas Jauno ārstu asociācija jau ilgstoši esot strādājusi pie protesta akcijām. "Jaunajiem ārstiem tas piliens ir ļoti daudz sapilējis un kļuvis pilnīgi netīrs, tāpēc mēs esam visi kopā vienojušies, un esmu gandarīts un priecīgs, ka visa medicīnas sabiedrība šobrīd turas kopā," piebilda Rācenis.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka nākamā gada budžetā ārstiem rezidentiem netiek plānots minimālā atalgojuma paaugstinājums. Tā trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Veselības ministrija (VM)."Šobrīd, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, šībrīža piedāvājums ir nepalielināt darba samaksu visiem vienā līmenī, bet iet iezīmēti – stacionāros strādājošiem, neatliekamajā medicīnā strādājošiem un ģimenes ārstiem," komisijas sēdē informēja VM pārstāvis Āris Kasparāns. Tas ir piedāvājums, par kuru vēl tiks diskutēts, piebilda Kasparāns.

Otrais mediķu protesta akciju vilnis tiek plānots pēc 14. novembra, ja budžets veselības nozarei netiks noteikts tajā apmērā, kādu nosaka likums. "Otrajā vilnī tiek plānotas vairākas protesta akcijas, bet tās, galvenokārt, uzņemsies organizēt arodbiedrība," norādīja Rācenis.

Otrajā vilnī kādā no interneta platformām tiks rosināta tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. "Tas būs aicinājums sabiedrībai aktīvi paust viedokli, kur mēs dosim katram Latvijas iedzīvotājam iespēju pateikt, kā viņš vēlas redzēt savas valsts nākotni – vai ar kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi vai, lai viss paliktu pa vecam," skaidroja LVSADA vadītājs Valdis Keris.

Jau vēstīts, ka Keris iespējamu mediķu protesta akciju rīkošanu pārrunāja 15. oktobrī rīkotās arodbiedrības padomes sēdes laikā. Tiesa, pirms protesta akciju rīkošanas LVSADA vēl gaidīs Saeimas lēmumu par finansējumu veselības aprūpes nozarei, kas pēc pašreizējiem plāniem varētu būt 14. novembrī.

VM dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).

Par protesta akcijām LVSADA padome lēma sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, "Delfi" jau vēstīja, ka nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro, un par to vēl jālemj Saeimai. Algu palielināšanā ministrija īpašu uzsvaru vēlas likt uz tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā.

LVSADA arī atgādināja par valdības 11. oktobrī apstiprināto likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam", kas paredz – 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP, norāda mediķu arodbiedrība.

Tags

Latvijas Ārstu biedrība Saeima Valdis Keris Veselības ministrija

Comment Form