Valsts budžeta pieņemšana noslēgusies, un tikai nesen beidzot ir pabeigts arī vēl agrāk aizsāktais un ar tautsaimniecības prioritāro nozaru noteikšanu uzmanību piesaistījušais Ekonomikas ministrijas izstrādātais ekonomikas atveseļošanas plāns. Kopš debatēm par to augustā "Kas notiek Latvijā?" (KNL) sekoja līdzi plāna maiņām un papildinājumiem. Prioritāro nozaru skaita dubultošana šo dokumentu pārvērš par kārtējo visaptverošo vēlmju sarakstu, tikmēr daudzi jautājumi par pamatojumiem, kritērijiem un risinājumiem tā arī palikuši neatbildēti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prioritāras - jau visas apstrādes rūpniecības nozares

Pirmoreiz informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā valdība pieņēma zināšanai 4.augustā, ar atrunām par nepieciešamību plānu vēl precizēt attiecībā uz "atbalsta instrumentiem". 19.augusta publiskajās debatēs izskanēja gan kritika par Latvijas ekonomikas krāsošanu baltās un melnās strīpās kā zebru, izdalot atsevišķas nozares, gan atgādinājums, ka daudzas mazattīstītas valstis pēc Otrā pasaules kara noteica prioritārās nozares, bet veiksmes stāsti bija tikai daži, savukārt citur sekas bijušas pat katastrofālas.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars toreiz KNL uzsvēra, ka atbalstāmās nozares "tiešām ir ierobežots skaits". Tikmēr pa šo laiku, pēc atkārtotas spriešanas valdībā, prioritāro nozaru skaits pieaudzis no četrām līdz astoņām - pārtikas rūpniecībai, kokrūpniecībai, ķīmiskajai rūpniecībai un tās saskarnozarēm, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanai nu pievienotas arī mašīnbūve un metālapstrāde, transports un loģistika, tūrisms, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. 10.novembra valdības sēdē tika uzdots prioritāro segmentu skaitā iekļaut arī lauksaimniecību "kā pārtikas produktu izejvielu ražotāju". Tas arī ir izdarīts - ziņojuma gala redakcijā pārtikas rūpniecības nozarē papildus pārtikas produktu un dzērienu ražošanai ir iekļauta arī lauksaimniecība. Atliek konstatēt, ka par prioritārām kļuvušas visas tautsaimniecības nozares, kas veido puslīdz ievērības cienīgu valsts iekšzemes kopprodukta un eksporta struktūras daļu.

Zebra, šķiet, pārkrāsota, tikai neskaidrs - par ko. Tikmēr plānā arvien vēl nav pierādīts, kāpēc Latvijā prioritāro nozaru noteikšanai būs pozitīvi rezultāti, ja citās valstīs tie ir bijuši negatīvi. Vēl vairāk - pasaules negatīvā pieredze tajā arvien vēl nav ne analizēta, ne kaut pieminēta.

7 gados pieaugums - mazāk nekā 1% no IKP

Ja apstrādes rūpniecības nozaru izvēles pamatojumā ir argumenti, kas saistīti ar ieguldījumiem apstrādes rūpniecības kopējā eksporta pieaugumā un kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, par "uz eksportu orientētajām pakalpojumu nozarēm" nav nekādu skaitlisku argumentu. Pamatojums šo papildus nozaru iekļaušanai prioritāro sarakstā ietver tādus apgalvojumus kā "pasaules ekonomikas globalizācijas procesos rodas arvien lielāks pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem", "nozarei ir liels multiplikācijas efekts" un "nozares eksporta potenciāls pašreiz netiek pilnībā izmantots". Atšķirībā no apstrādes rūpniecības, pakalpojumu nozaru vērtējumā trūkst līdzšinējo un prognozēto apjomu.

Attiecībā uz apstrādes rūpniecības attīstības prognozēm augustā, kā KNL noskaidroja EM, plānā nebija iekļauta prioritāro nozaru atbalsta pasākumu ietekme, jo nebija skaidrības par pašiem atbalsta pasākumiem. Tagad notikušas korekcijas, kas paredz prioritāri atbalstīt piecas apstrādes rūpniecības apakšnozares, un tiek prognozēts, ka apstrādes rūpniecības kopējais īpatsvars tautsaimniecības struktūrā palielināsies no 10,5% 2008.gadā līdz 11,3% 2015.gadā - tātad salīdzinoši nelielas izmaiņas. Tikmēr, piemēram, nekustamo īpašumu izmantošana un komercdarbība, ko EM negrasās īpaši atbalstīt, šai laikā pieaugs no 17,5% līdz 18,1%.

Plānā konstatēts, ka "krīzei Latvijā ir strukturālās krīzes pazīmes", mūsu ekonomikas struktūra ir ar zemu rūpniecības īpatsvaru un nav ilgtspējīga. Taču nav skaidrots, vai apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums par 0,8 procentpunktiem ilustrē strauju un būtisku ekonomikas struktūras maiņu.

Nodokļu izmaiņas Finanšu ministrija nesaskaņo

Neatkarīgi no tā, kā plānā trūkst, arī par tajā iekļauto arvien nav vienprātības. Valdība 10.novembrī atbalstīja EM ziņojumu, vienlaikus uzdodot to precizēt, nodokļu jautājumus saskaņojot ar Finanšu ministriju (FM), un nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā. Saskaņošana ar FM nav īstenota - finanšu resors nepiekrita ne uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm lielajām investīcijām, ne akcīzes nodokļa atvieglojumiem mežsaimniecības darbiem un dzelzceļa pārvadājumiem, līdz ar to šie jautājumi plāna gala redakcijā netika iekļauti, un 27.novembrī tas tika nosūtīts visām ministrijām. Atliek vien atgādināt, ka, protams, tieši pēdējos mēnešos daudz apspriesto nodokļu likmju un procedūru izmaiņas bija viena no uzņēmēju aktualitātēm, apspriežot plāna sākotnējo versiju.

Vienlaikus palikuši neapskatīti arī vairāki citi savulaik pieminētie aspekti. Piemēram, RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš augusta debatēs uzsvēra, ka galvenā ir nevis nozare, bet kvalitātes un produktivitātes konkurētspēja starptautiski, kā arī biznesa sasaiste ar izglītību un zinātni klasteru jeb puduru izpratnē. "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris pieminēja nodokļu nemaksātāju ietekmi uz ekonomiku. Taču ēnu ekonomikas mazināšana Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānotāju uzmanību nav izpelnījusies, daži starptautiskie salīdzinājumi un puduru pieminējumi gan ir, bet vairāk konstatējot Latvijas ne pārāk augsto vietu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, neietverot to starp nākotnes mērķiem un galvenajiem darbības virzieniem.

Izlasīt plašāk par konkurētspēju un tās kritērijiem, kā arī iepazīties ar plāna gala redakciju, FM sniegtajiem iebildumiem un citiem dokumentiem varat www.knl.lv.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form