Premjers Ivars Godmanis 3.decembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" (KNL) iebilda apgalvojumam, ka liela daļa Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu nenokļūst pie uzņēmējiem, bet paliek valsts iestādēs. "Kapacitātes celšanā pa visiem sešiem gadiem ir 52 miljoni," paziņoja premjers. Caurskatot projektu sarakstus, KNL secina, ka ar dažādu institūciju kapacitātes paaugstināšanu, politikas dokumentu izstrādi, pētījumu veikšanu un līdzīgiem valsts pārvaldes projektiem ir saistīts finansējums vismaz 150 miljonu eiro apjomā. Turklāt ar fondu ieviešanu saistītās iestādes saņems arī tehniskās palīdzības līdzekļus – vēl 133 miljonus eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā zināms, ES struktūrfondi kā ekonomikas stimulēšanas līdzeklis tiek minēti sakarā ar topošo Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un paredzamo starptautisko aizņēmumu. Daudzkārt pieminēta nepieciešamība mainīt fondu sadali, lai finansējums plašāk veicinātu uzņēmējdarbību. 2007.-2013.gada fondu plānošanas periodā, kā zināms, kopējais Latvijai paredzētais piešķīrums, neskaitot atbalstu lauksaimniecības nozarē, ir 4,53 miljardi eiro - vairāk nekā puse no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), apmēram trešdaļa no Kohēzijas fonda (KF), ap 12% no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Izdevumi sadalīti trīs darbības programmās - "Cilvēkresursi un nodarbinātība", "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi".
 
"Administratīvajai kapacitātei" - 52,4 miljoni eiro

Ivara Godmaņa pieminētais skaitlis, konkrēti 52,4 miljoni, ir atrodams vēl citā dalījumā - pa tematiskajām asīm, kur cilvēkresursu attīstības sadaļā kā viens no pieciem pasākumiem minēts "Administratīvā kapacitāte", ietverot ESF līdzekļus gan valsts, gan reģionālajam un vietējam līmenim.

11,5 miljoni eiro paredzēti Valsts kancelejai, lai uzlabotu politikas plānošanas, ieviešanas un ietekmes novērtēšanas kvalitāti - ar ES fondu līdzekļiem plānots apmaksāt publiskās pārvaldes darbinieku apmācības, metodisko materiālu izstrādi un publicēšanu, pieredzes apmaiņas pasākumus valsts tiešās pārvaldes darbiniekiem, seminārus un konferences un citus pasākumus. Par 8,8 miljoniem eiro Valsts kancelejā paredzēts "attīstīt publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmu", kas ietvers apmācības, attīstības plāna izstrādi, datu bāzes izstrādi un uzturēšanu, un atkal pieredzes apmaiņas pasākumus, pētījumus, seminārus, konferences.

4,3 miljoni eiro savukārt paredzēti ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem, Valsts kancelejai un plānošanas reģioniem politikas pētījumu veikšanai, lai to rezultātā izstrādātu vai pilnveidotu politikas plānošanas sistēmu un konkrētu rīcībpolitiku, dokumentus vai normatīvos aktus. Katrs no šiem projektiem izmaksās vismaz 20 tūkstošus latu, bet maksimālais pieļaujamo izmaksu apjoms ir 50 tūkstoši latu.

Taču tas nebūt nav viss, kas attiecas uz finansējumu valsts pārvaldei.

"Tehniskajai palīdzībai" - 113,6 miljoni eiro

Premjera izteikumus KNL lūdza skaidrot viņa preses sekretāram Edgaram Vaikulim, kura atbilde gan radīja šaubas, par kādām summām runājis premjers, jo pēc E.Vaikuļa teiktā premjers ar kapacitātes celšanu ir domājis tehniskās palīdzības līdzekļus. Šie līdzekļi ir plānoti ne vairs vienā, bet visos trijos fondos, un tie ietver lielākas summas nekā augšminētās. Līdzekļi tehniskajai palīdzībai paredz administratīvo spēju stiprināšanu tajās iestādēs, kas īsteno ES fondu apgūšanu, ko nereti dzird saucam par pārmērīgi birokratizētu.

Kopumā tehniskajai palīdzībai - tai skaitā darbinieku algām, piemaksām, mācībām, semināriem un konferencēm, publicitātes pasākumiem, pētījumiem, stratēģiju izstrādei, telpu īrei un transportam - plānoti 113,6 miljoni eiro, neskaitot valsts līdzfinansējumu. Klāt vēl būtu skaitāmi arī Eiropas Lauksaimniecības fondā tehniskajai palīdzībai plānotie 55,5 miljoni eiro.

Darba inspekcijai un nodarbinātības aģentūrai - 7,5 miljoni eiro

Pētot ES fondu aktivitātes, ir redzams, ka ar valsts iestāžu kapacitāti saistīts finansējums atrodams arī vēl citās sadaļās. Atsevišķa aktivitāte paredzēta tieši kapacitātes stiprināšanai darba tirgus institūcijām - darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošanai ieplānotos 4,11 miljonus eiro paredzēts tērēt specializētu pētījumu veikšanai, stratēģisko dokumentu izstrādei, sabiedrības informēšanas pasākumiem un "sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanai labās prakses pārņemšanai", tai skaitā starptautiskās pieredzes apgūšanai. Šo naudu Valsts darba inspekcija jau ir sākusi apgūt - SIA"Hauska & Partner" par 20,7 tūkstošiem latu veiks divu komunikācijas auditu veikšanu un divu sabiedrības informēšanas stratēģiju izstrādi. Jau novembrī tika sarīkota starptautiska konference "Darba kvalitāte - dzīves kvalitāte", un viesnīca "Islande Hotel" par 5675 latiem nodrošināja telpu nomu, interneta pieslēgumu, tehnikas nomu, tulkošanas un atskaņošanas iekārtu nomu un kafijas pauzes.

Savukārt ar Rīgas Tūrisma aģentūru Valsts darba inspekcija nolēma slēgt līgumu par ceļojumu aģentūru un līdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2013.gada beigām - līguma, kas ietvers aviobiļešu rezervēšanu un piegādi, viesnīcu rezervēšana, vīzu izgatavošanu, apdrošināšanu un citus pakalpojumus, kopējā summa sasniedz līdz 50 tūkstošus latu. Bet "Sonex Technologies Latvia" par 13 tūkstošiem latu inspekcijai iznomās materiāltehniskos līdzekļus un aprīkojumu, proti, trīs datorus ar programmatūru, monitoru, skeneri, divus printerus un kopētāju.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra par 3,38 miljoniem eiro plāno īstenot "sociālo mārketingu, konsultācijas un izglītojošus seminārus darba devējiem", pilnveidot darba metodes un darīt citas lietas. Par 43,3 tūkstošiem latu ES fondu finansējuma SIA "Projektu un kvalitātes vadība" veiks karjeras pakalpojumu konsultāciju pilnveides etalonmērījumu. SIA "Reklāmas aģentūra "ALFA CENTRS"" vajadzēs 173 tūkstošus latu, lai rīkotu informatīvus seminārus un konferences, kā arī nodrošinātu dalību izstādēs. Vēl par konkrētās ES fondu aktivitātes un citu programmu līdzekļiem tiks finansēti arī ceļojumu aģentūras pakalpojumi Nodarbinātības valsts aģentūras vajadzībām - šos pakalpojumus par 85 tūkstošiem latu nodrošinās SIA "Averoja".

Pilnu raksta versiju ar informāciju par citām ar kapacitātes celšanu saistītām aktivitātēm varat izlasīt www.knl.lv. Tur varat arī noskatīties videofragmentu no 3.decembra debatēm "Kas notiek Latvijā?", kā arī iepazīties ar sagatavoto ES fondu aktivitāšu sarakstu un citiem materiāliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form