Tomēr pēc trim gadiem E. Zalāns izlēma iegūtās telpas pārdod savas sievas uzņēmumam "Diānas Zalānes projektu birojs". Tolaik intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze", skaidrojot apšaubāmo privatizācijas darījumu, pats E. Zalāns minēto īpašumu dēvē par bēniņiem. "Uzskatu, ka neesmu darījis neko pretlikumīgu! Bēniņus šajā un vēl citos pilsētas namos varēju privatizēt jebkurš," skaidroja E. Zalāns 2004. gada 5. aprīlī. Minētajā publikācijā ir arī atsauce uz vietējiem Liepājas ielas 1. mājas iedzīvotājiem, kuri sakās pirms tam domājuši, ka veļu žāvējuši bēniņos, nevis divistabu dzīvoklī.
Šobrīd minētajā adresē bez E. Zalāna sievas uzņēmuma atrodas vēl trīs firmas – SIA "Projekti un vadība", kur puse uzņēmuma pieder D. Zalānei, kā arī "Parekss apdrošināšanas kompānija" Kuldīgas filiāle un SIA "Amber Line".
Laikā, kad notika minētā privatizācija, E. Zalāns bija sava partijas biedra Aigara Kalvīša, kas tobrīd bija ekonomikas ministrs, parlamentārais sekretārs. Kā zināms tieši Ekonomikas ministrija ir tieši tas resors, kas atbild par privatizācijas procesiem valstī. Kontekstā ar pašreizējo E. Zalāna pausto vēlmi iegūt sabiedrības uzticību valdībai, jājautā, vai ētiski apšaubāmā privatizācijas shēma Kuldīgā ir likumīgs un valsts vīra cienīgs solis arī E.Zalāna – premjera kandidāta vērtējumā ? Kā intervijā Latvijas Radio šodien norādīja Tautas partijas premjera kandidāts, tad valdību "vērtē pēc darbiem".