Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK jaunā ekonomikas ministra Kaspara Gerharda personā ir piekritusi nodevas samazināšanai visiem Latvijā iebraucošajiem viesstrādniekiem, kaut arī līdz šim no četriem koalīcijas partneriem tieši TB/LNNK bija tā, kas visvairāk iebilda pasākumiem, kas atvieglotu viesstrādnieku nokļūšanu Latvijā. Vienlaikus šīs valdības deklarācijā rakstītais ļauj prognozēt arī turpmākus atvieglojumus viesstrādnieku ieceļošanai vismaz atsevišķās nozarēs. Šāda rīcība pamatoti rada jautājumu, cik būtiska tēvzemiešiem ir darbaspēka imigrācijas nepieļaušana Latvijā, cik – atrašanās valdībā.
Pagājušajā nedēļā jaunais premjerministrs Ivars Godmanis ("LPP/LC") sāka sarunas ar ministriem par neatliekamajiem darbiem, kas valdībai būtu jāpaveic darba pirmajās 100 dienās. Ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, kas iesniegumu iestāties TB/LNNK uzrakstīja uzreiz pēc izvirzīšanas šim amatam, I.Godmanim izdevās vienoties par četriem neatliekamiem uzdevumiem, no kuriem viens ir nodevas samazināšana darbaspēka importam, pielīdzinot tās apmēru Igaunijai un Lietuvai. To plānots darīt, lai veicinātu darbaspēka izmaksu samazināšanu un palielinātu darba ražīgumu.

Nav pieļaujams, bet ir diskutējams

Iepriekšējās valdības laikā partijas tā arī nespēja vienoties par migrācijas politiku un pieņemt migrācijas koncepciju. Šis arī bija viens no jautājumiem, par kuriem partiju pārstāvji izteicās raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pagājušā gada 28.novembrī. TB/LNNK pārstāvis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atklāja, ka partijas pozīcija valdē vēl neesot diskutēta, bet "pamatā mūsu pozīcija ir tāda, ka trešo valstu darbaspēks, it sevišķi nekvalificētais darbaspēks, nav pieļaujams Latvijā". Neraugoties uz to, TB/LNNK piekrita valdības deklarācijai, kurā ir paredzēts, ka pamatotas nepieciešamības gadījumā tiks noteiktas kvotas terminēta darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs. Izvērtējot atsevišķas nozares, vēl būtu iespēja spriest, vai tajās darbaspēks ir kvalificēts vai nekvalificēts, taču nodevas samazināšana padarītu lētāku visu viesstrādnieku ieceļošanu.

"Partijas viedoklis par to, ka nav pieļaujama masveida darbaspēka ieplūdināšana Latvijā, nav mainījies," stāsta TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, "taču mēs neuzskatām, ka nodevas apmērs būtu izšķirošais." Esot zināma loģika, ka nodevas apmērs tiekot izlīdzināts ar Igauniju un Lietuvu. Taču R.Pētersons uzsver, ka ierosinājums pagaidām ir mutiskā līmenī un tajā brīdī, kad reāli notiks normatīvo aktu grozījumi, partija droši vien nāks klajā ar priekšlikumiem.

Vēl novembrī – pārliecinošs "nē"

Jāņem gan vērā, ka priekšlikums samazināt nodevu ir iekļauts arī koncepcijas projektā par migrācijas politiku. Šobrīd "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem" nosaka, ka valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu viena ārzemnieka nodarbināšanai ir 35 lati mēnesī, proti, ja viesstrādnieks tiek nodarbināts gadu, kā valsts nodeva ir jāsamaksā 420 latu. Koncepcijā ierosināts atteikties no šīs valsts nodevas, tā vietā no 10 latiem uz 50 latiem palielinot vienreizējo valsts nodevu par izsaukuma noformēšanu. TB/LNNK ministri (Gaidis Bērziņš un Normunds Broks) pret koncepcijas apstiprināšanu iebilda un aizvadītā gada 5.novembrī TB/LNNK mājas lapā arī rakstīja, ka koncepcijā paredzētie pasākumi Latvijas darba tirgus atvēršanai trešo valstu pilsoņiem ir nepārdomāts īstermiņa risinājums, kas ilgtermiņā var izraisīt nevēlamas sociālās, etniskās un ekonomiskās sekas. "Tādēļ TB/LNNK ministri var atbalstīt tikai variantu, kas paredz neizdarīt nekādus tiesību aktu grozījumus, jo nodarbinātības līmenis Latvijā vēl ir zems un vēl joprojām pastāv reģioni ar augstu bezdarba līmeni," rakstīts apvienības mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!