Bonas ir, bet flora un fauna?
"Pie zaudējumiem pieskaitāmi zaudējumi, kas radušies cilvēku veselībai, drošībai, florai, faunai, augsnei, gaisam, ūdeņiem, klimatam, ainavai, vēstures pieminekļiem, šo faktoru mijiedarbībai, kultūras mantojumam, sociālekonomiskajiem apstākļiem," I.Mangule raidījumā uzskaitīja, ko varētu ietvert kompensācijas prasība. Realitātē samaksa par to visu nav prasīta. Vides ministrija aprēķināja, ka par ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vielām kā dabas resursu nodoklis ir jāsamaksā 33 tūkstoši, savukārt pārējo summu veido virkne izdevumu, ko Latvija piesārņojuma likvidēšanas brīdī sedza no savas kabatas, piemēram, analīžu veikšanai, bonām, virvēm, balstiem, transportam un citām lietām.
"Prasīt jau var tikai to, kas ir dokumentēti pamatots," stāsta Vides ministrijas (VidM) Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris. Bažas par šo jautājumu jau KNL raidījumā pauda Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova, atklājot, ka ierasti Bioloģijas institūts reizi 10 gados bija veicis Daugavas monitoringu, taču iepriekšējā gadā nauda izpētei nebija tikusi iedota, līdz ar to nebūtu atskaites punkta, ar kā palīdzību pierādīt piesārņojuma sekas uz vidi. Nauda šim mērķim - 25 tūkstoši latu - tika iedota tikai pēc notikušās avārijas. Kad valdība pirms gada - 22.maijā skatīja informatīvo ziņojumu, VidM tika uzdots informāciju par nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem vēl precizēt, vienlaikus tika uzdots uzsākt sarunas ar uzņēmumu "Zapad-Transnefteprodukt" par zaudējumu atlīdzināšanu "pēc precizētu aprēķinu veikšanas, bet ne vēlāk kā līdz 20. jūnijam". Tobrīd vides monitorings Daugavā vēl nebija veikts.
Nodarījums - nebūtisks
Daugavas apsekojums no Piedrujas līdz Aizkrauklei tika veikts laikā no 18. līdz 23. jūlijam, savukārt Rīgas ūdenskrātuvē ūdens ķīmijas paraugi tika ievākti septembrī. Pabeigtajā "Daugavas ekoloģiskā stāvokļa novērtējumā" norādīts, ka ķīmisko rādītāju koncentrācijas atbilst prasībām, arī naftas produktu koncentrācijas Daugavas sedimentos (nogulsnēs) ir zemas. Lai gan organiskā piesārņojuma līmenis un Daugavas ekoloģiskais stāvoklis neesot būtiski mainījies, "tomēr iezīmējas tendence, ka palielinājusies pārrobežu piesārņojuma loma", teikts pētījumā.
Pētījuma vadītāja, Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja Gunta Spriņģe apliecina, ka avārijas ietekme netika konstatēta, tāpat netika konstatēts tāds nodarījums, uz kā pamata varētu prasīt kompensāciju. "Būtisks nodarījums dabai netika nodarīts. Teikt, ka vispār netika nodarīts nekas, protams, būtu aplami," viņa skaidro. G.Spriņģe pēc izpētes arī ir pārliecināta, ka pagājušā gada avārijas sekas neparādīsies turpmākajos gados. E.Boikova tam piekrīt, jo piesārņojuma koncentrācija "nebija tik ļoti augsta".
Vaicāts par to, kāpēc videi nodarītā kaitējuma apjomā netika iekļautas piesārņojuma sekas uz Daugavas ekoloģisko sistēmu, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš atbild, ka šādos gadījumos nevarot pierādīt, ka sekas ir tieši no konkrētā piesārņojuma, un Krievijas kompānijai ir paprasīti reālie zaudējumi, kādi ir bijuši un ko var pierādīt. "Zinātnieki var kaut ko konstatēt, bet nevar pierādīt, ka tas ir tieši Krievijas naftas produktu piesārņojums, kas izraisījis kaut kādas izmaiņas," saka V.Avotiņš. E.Boikova gan uzskata citādi - ja pētījums būtu veikts ātrāk un rādītu citādu piesārņojuma ainu, tad būtu bijis pamats prasīt lielāku kompensāciju, jo "marts un jūlijs dabā ir divas dažādas pasaules". G.Spriņģe skaidro, ka pētījuma laika izvēle bija saistīta ar to, ka vasara ir ļoti labs laiks kompleksam ekoloģiskajam novērtējumam, jo viss ir attīstījies. Taču viņa nedomā, ka, veicot pētījumu pavasarī, būtu bijušas ļoti lielas izmaiņas. Savukārt, Boikova paliek pie domas par to, ka, tā kā Daugavas novērtējums nebija veikts pirms avārijas, nebija arī atskaites punkta.
Neīsinātu rakstu, kā arī video no "KNL" (04.04.07.) un dokumentus, kas pievienoti rakstam atradīsiet internetā www.knl.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
