close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2400 eksakto priekšmetu un svešvalodu skolotājiem - papildus 65-150 lati mēnesī

Mācību gadam sākoties, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāk īstenot jaunu pasākumu, lai novērstu eksakto priekšmetu skolotāju trūkumu valstī, celtu izglītības kvalitāti un palielinātu studētgribētāju skaitu dabaszinātņu un tehnoloģiju studiju programmās - 11,24 miljonu latu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem izmantos mērķstipendijām eksakto, svešvalodu un dabaszinātņu skolotājiem un studentiem, kuri apgūst nepieciešamo kvalifikāciju. Atbalstu no 65 līdz 150 latiem mēnesī skolotāji varēs saņemt trīs gadus, piesakoties stipendijām ik gadu. Tomēr, līdzās priekam par iespējamiem papildus ienākumiem, tomēr lielākā daļa izsaka bažas, vai šis projekts sasniegs deklarētos mērķus, vai tikai novērsīs uzmanību no algu jautājuma.

Darbs pie šīs programmas sākās 2005. gada beigās, kad IZM, lai piesaistītu studentus darbam skolās, nolēma piešķirt 200 latu stipendiju prioritāro zinātņu studentiem. Galvenais nosacījums - pēc studiju beigšanas absolventam izglītības iestādē jānostrādā trīs gadi. Apspriešanas rezultātā nolēma tomēr atļaut uz mērķstipendijām pretendēt gan jau esošiem skolotājiem, gan studentiem. Pērngada septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja izstrādāto Ministru Kabineta noteikumu projektu, tomēr tikai gandrīz pēc gada - šāgada februārī noteikumus apstiprināja un pavasarī ministrija uzsāka mērķstipendiju programmas īstenošanu.

Skolotāju deficīts, algas un stipendiju programma aizvadītajos gados vairākkārt bijusi arī "Kas notiek Latvijā?" (KNL) debašu temats. Jāsecina, ka šis problēmas risinājums notiek lēnāk, nekā tika plānots, turklāt vēl arvien izglītības resoram trūkst pilnu datu par skolotāju trūkuma problēmu. IZM Pedagogu padomes vadītājs Aivars Opincāns intervijā KNL apgalvo, ka situācija skolotāju vakanču aizpildīšanā mainījusies uz labo pusi pēdējo gadu laikā, bet joprojām ir aktuāls eksakto mācību priekšmetu svešvalodu skolotāju deficīts. Tomēr viņš atzīst, ka šobrīd nav precīzu datu, cik skolotāju valstī trūkst. Balstoties uz pērngada datiem tiek lēsts, ka tie varētu būt aptuveni 250 pedagogi, lai gan šis skaitlis savulaik jau apstrīdēts.

Kas notiek ar pieteikšanos stipendijām?

Mērķstipendiju konkursa pieteikšanās termiņu nosaka katra izglītības pārvalde, bet lielākoties tās ir augusta beigas. Konkursam var pieteikties pedagogi, kuri 7.-12. klases skolēniem māca prioritāros priekšmetus - ķīmiju, fiziku, bioloģiju, dabaszinības, matemātiku, informātiku un kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām. Konkursā pieteikties var arī studenti, kuri iegūst kvalifikāciju atbilstošā studiju programmā.

Mērķstipendiju apjoms ir no 65 līdz 150 latiem mēnesī, ko nosaka skolotāju kontaktstundu skaits nedēļā. Šobrīd skolotāja alga par vienu slodzi jeb 21 kontaktstundu ir 284 lati. IZM programmas autori paredzējuši, ka kopumā stipendijas saņems 2400 skolotāji. Tiesa gan, ministrijas šāgada statistika liecina, ka uz stipendijām pretendēt tiesīgajās nozarēs strādā gandrīz 3000 skolotāju, neskaitot vakances, līdz ar to nav skaidrības, vai stipendijas pietiks visiem.

Šobrīd nav datu, cik skolotāji un topošie pedagogi ir pieteikušies mērķstipendijām, ministrija informāciju apkopos vēlāk. Aptaujātie skolu direktori norāda, ka izglītības pārvaldēs piesakās gandrīz visi jau esošie skolotāji, kuri var pretendēt saņemt stipendiju. Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes dekanāta pārstāve paskaidro, ka šobrīd vēl nav pieteicies neviens students stipendijas saņemšanai, bet Latvijas Universitātes (LU) studiju fonda darbiniece uzsver, ka pašlaik šie dati nav zināmi. LU fizikas maģistrants Ainārs Kuzņecovs domā, ka stipendijas vērsīs situāciju uz labu, tomēr neatrisinās skolotāju trūkumu.

Vai sasniegs programmas mērķus?

"KNL?" aptaujātie pedagogi šaubās, vai mērķstipendijas sasniegs izvirzītos mērķus - piesaistīt studentus un jaunus skolotājus, kuri varētu mācīt skolā, kā arī palielināt studētgribētāju skaitu prioritāro zinātņu priekšmetos. Lielākā daļa skolotāju izteica bažas, ka mērķstipendijas nav īstais veids, kā veicināt skolotāju vēlmi mācīt skolā un arī turpināt mācību iestādē strādāt pēc trīs gadiem, kas ir stipendiju saņemšanas beigu termiņš. Pedagogi stāstīja, ka stipendijas neko neatrisinās, jo valstij jādomā, kā mainīt skolotāju atalgojuma sistēmu, bet, kā zināms, šobrīd valsts politika nesniedz skaidru priekšstatu, kas notiks ar skolotāju algu pieaugumu pēc trīs gadiem.

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Zaiga Rozenberga pārliecināta - stipendijas īstais mērķis ir novērst skolotāju uzmanību no algu jautājuma: "Ministrijai labāk būtu jādomā par pedagogu atalgojumu, nevis īslaicīgām stipendijām." Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš gan apšauba šādu varbūtību. "Mērķstipendijas nesaņems visu priekšmetu skolotāji, tādēļ tas nevar būt šāda mērķa sasniegšanas instruments," spriež LIZDA pārstāvis.

Rozenberga uzskata, ka mērķstipendijas nebūs tas instruments, ar ko varētu celt arī izglītības kvalitāti, jo skolotāji strādā lielas slodzes un, lai iegūtu stipendiju, būs jāveic dažādi papildus darba uzdevumi - priekšmeta mācību metodikas uzlabošana, pārbaudes darbu izstrāde, jaunu mācību līdzekļu aprobācija, izglītojamo motivācijas un intereses veicināšana, kā arī konsultāciju sniegšana jaunajiem pedagogiem un citi pienākumi. "Domāju, ka nebūs lielākas atdeves, jo lielo slodžu dēļ skolotāji dara, cik spēj. Ja būtu 21 kontaktstunda nedēļā, tad varētu strādāt kvalitatīvi un ar atdevi," spriež pedagoģe.

Raksta pilnā versija ar citiem skolu direktoru, skolotāju un amatpersonu viedokļiem, kā arī "Kas notiek Latvijā?" debašu fragmentiem - www.knl.lv

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form