"Šeit mēs nerunājam par melno caurumu uz robežas, pa kuru tagad mums ieplūdīs iekšā, es nezinu, nu, neskaitāms skaits cilvēku," Edgars Skuja, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks, sacīja 5.marta raidījumā "Kas notiek Latvijā?", atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres kritiku par plānoto līgumu starp Latviju un Krieviju, kas ļautu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem robežu šķērsot atviegloti. Viedokli, ko I.Vaidere izteica televīzijas raidījumā, viņa ir paudusi arī iepriekš, nosūtot ārlietu ministram Mārim Riekstiņam vēstuli ar jautājumiem. Ne visi EP deputātei 8.februāra atbildē sniegtie argumenti pilnīgi pārliecina.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Robežšķērsošana – biežāka un vieglāka

Noteikumu projekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu" jau 17.janvārī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Projektā Latvijas un Krievijas valdības, kas ievēro "vēsturiski izveidojušās labās kaimiņattiecības starp abām valstīm", nosaka kārtību, kādā Latvijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem tiek izsniegtas daudzkārtējās Krievijas vīzas, bet Krievijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem – vietējās pierobežas satiksmes atļaujas. Pēdējās dotu tiesības vairākkārt ieceļot un uzturēties Latvijas pierobežas teritorijās, un tās plānots izsniegt ar derīguma termiņu no viena līdz diviem gadiem. Šajā laikā atsevišķas uzturēšanās reizes ilgums nedrīkstēs pārsniegt 90 dienas, bet kopējā uzturēšanās laika ierobežojumu nav.

Pamatojumu klāsts ir pietiekami daudzveidīgs – par pamatojumu varēs kalpot gan radinieku apmeklējums, gan, piemēram, piedalīšanās humanitāros pasākumos. Lai saņemtu atļauju iekļūt Latvijā, Krievijas pierobežu iedzīvotājiem būs jāiesniedz vien derīgs ceļošanas dokuments, aizpildīta anketa un fotogrāfija, un atļaujas tiks sniegtas bez maksas. Tās dos, pamatojoties uz sarakstiem, ko būs sastādījušas un nodevušas Krievijas pierobežas pašvaldības, turklāt jāpiebilst, ka par pierobežas teritoriju iedzīvotājiem līgumā ir nosaukti visi, kas šajās teritorijās pastāvīgi dzīvo ne mazāk kā vienu (!) gadu, kā arī viņu ģimenes locekļi. Institūcija atļauju izsniegšanai var papildus pieprasīt dokumentus, bet tai tas nav jādara.

Kur tad vīza?

Iemesls, kāpēc uz šādu līgumu varētu raudzīties īpaši piesardzīgi, ir tāds, ka tagad Latvija ir Šengenas zonas sastāvdaļa, kas pārkļūšanu pār robežu padara daudzkārt vilinošāku – tā ir iespēja iekļūt ne vien Latvijā, bet visā Šengenas zonā. Raidījumā bijušais ministru prezidents Aigars Kalvītis izteica neticību par to, ka pierobežu būs iespējams šķērsot bez vīzas, pēc kā E.Skuja apgalvoja, ka vīza paliek spēkā. Plānotajā līgumā gan vīza ieceļošanai Latvijā paredzēta nav. "Lai saņemtu dokumentu, tiks veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, kādas tiek veiktas, izsniedzot vīzu," ĀM preses centrā paskaidro ministrijas nostāju.

Tomēr starp šo dokumentu un vīzu ir visai daudz atšķirību. Līgums pierobežu teritoriju iedzīvotājiem atceltu prasību pēc ielūguma un apdrošināšanas polises. No pagājušā gada 1.jūnija ir spēkā nolīgums starp EK un Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības (ES) un Krievijas pilsoņiem, bet arī šī "atvieglinātā" vīzu izsniegšana nav tik "viegla" kā kārtība, kādu plāno ieviest Latvijā. Piemēram, visā ES "atvieglinātās" vīzas ir paredzētas uzturēšanās laikam, kas 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas, kas ir būtiska atšķirība no mūsu plānotā līguma satura. Atsevišķām personu kategorijām brauciena mērķa pamatošanai ir jāiesniedz mazāk dokumentu, taču uzaicinātāja rakstiska lūguma oriģināls jāiesniedz arī tuviem radiem, darījumu cilvēkiem, zinātnes, kultūras un mākslas pasākumu dalībniekiem u.c., pie tam ir jāsniedz pierādījumi par uzturēšanās ilgumam un mērķim samērīgiem iztikas līdzekļiem. Un, lai arī dažas personu kategorijas no maksas par vīzas pieprasījuma izskatīšanu ir atbrīvotas, kopumā tas tomēr ir maksas pakalpojums un izmaksā 35 eiro.

Video fragmentu no 5.marta raidījuma par to, kāpēc vajadzīgi atviegloti robežšķērsošanas nosacījumi Latvijas un Krievijas pierobežu teritoriju iedzīvotājiem, noteikumu projektu "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu", I.Vaideres uzdotos jautājumus M.Riekstiņam un M.Riekstiņa atbildes, Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem, kā arī pilnu raksta tekstu piedāvājam internetā www.knl.lv.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form